10. janvārī kinoteātrī «Rīga» notiks dokumentālās filmas «Kaupēns» pirmizrāde, bet Jelgavas kultūras namā filma par bēdīgi slaveno novadnieku būs skatāma 18. janvārī pulksten 15, 25. janvārī pulksten 18 un 29. janvārī pulksten 13 un 16.Tas ir kinostāsts par leģendāro latviešu laupītāju Ansi Kaupēnu, par kuru tautā vēl šodien dzied dziesmas. Filmas režisors un producents ir Māris Ozoliņš, operators Raivo Karro. 82 minūtes garā lente uzņemta DOFIAP («Dokumentālo filmu apvienības») paspārnē pēc Andra Grūtupa bestsellera «Tiesāšanās kā māksla», dažas epizodes rekonstruējot ar mākslas filmas elementiem. Galvenajā lomā – aktieris Egons Dombrovskis. Piedalās arī Mārtiņš Freimanis, Māra Zālīte, Jānis Lūsēns, A.Grūtups.Filmā skan J.Lūsēna mūzika, izmantoti kinofotofono dokumentu arhīva materiāli, LVVA dokumentālās liecības, unikāli tiesas protokoli.«Jautājumi par Kaupēnu, par tiesas prāvu, par dziesmu un par mums pašiem joprojām ir aktuāli un neatbildēti… Kāpēc tautas apziņā viņa tēls ir tik neviennozīmīgs, tomēr heroizēts? Laupītāja Kaupēna lieta laikā, kad mēs visi šodien jūtamies aplaupīti, kad mūsu valstiskums ir tikpat nestabils kā 20. gadsimta divdesmitajos gados, kad laupīšanu noziegumu statistika bīstami aug, ir izpētes vērta,» pārliecināts M.Ozoliņš.Ansis Alberts Kaupēns (02.11. 1895. – 06.05.1927.) dzimis Jelgavas lauku apkaimē. Audzis kalpu ģimenē. Par viņa dzīvi līdz pilngadībai ziņas ir skopas. 21 gada vecumā jaunieti mobilizēja cariskās Krievijas armijā, savukārt trīs gadus vēlāk viņš ieskaitīts nu jau neatkarīgās Latvijas armijā, no kuras dezertē. A.Kaupēns sāk slapstīties pa dzimtās puses – Jelgavas – mežiem, izvairoties no atklātības un reti iegriežoties vecāku mājās.1920. gada 29. janvārī viņš izdara savu pirmo noziegumu – dienas vidū uz Jelgavas – Līvbērzes ceļa aplaupa Džūkstes pagasta iedzīvotāju Frici Osi, atņemot viņam 20 latu, zirgu un ragavas. A.Kaupēns galvenokārt apstādināja pajūgus un braucējiem atņēma visu, kas tiem bija. Dažreiz pat izdevās tikt pie ieročiem. Skaistkalnes mežā viņš nogalināja kādu avīžu pārdevēju, atņemot sviestu un olas. Uzbrucis kādai večiņai, A.Kaupēns atņēma visu, kas viņai bija līdzi, – dažus ābolus. Maldīgas esot teiksmas, ka laupījis tikai bagātos, bet iegūto izdāļājis nabagiem, – A.Kaupēns bijis tālu no literatūrā radītā ideālista. 1927. gadā Jelgavas Virsnieku namā viņu tiesāja Kara tiesa.Prāvā tika izskatītas daudzās ciniskās noziedzīgās epizodes, arī bērnu slepkavības, taču prese ar neslēptu sajūsmu esot klāstījusi jaunumus no tiesas sēdes, sajūsminoties par A.Kaupēna vīrišķīgo stāju un ironiskajiem smīniem, padarot viņu par tautas varoni un apbrīnas objektu. Uz apsūdzēto sola atradās arī dažu epizožu līdzdalībnieki – Voldemārs Piebalgs, Jānis Vālodze un Kaupēna māsa Anete Bubelte. Tiesa piesprieda A.Kaupēnam un V.Piebalgam nāvessodu pakarot. A.Kaupēnu pakāra naktī uz 1927. gada 6. maiju. Viņa mirstīgās atliekas tika apraktas Vircavas meža masīvā – Ērmaņu priedēs Svētes pagasta robežās, taču precīza apbedījuma vieta nav zināma.
