Izlasot 31. oktobra «Zemgales Ziņās» publicēto I. Karlinskas rakstu «Grib mainīt pilsētas seju» un A.Jēgermaņa komentāru, radās vēlēšanās dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus.
Izlasot 31. oktobra “Zemgales Ziņās” publicēto I. Karlinskas rakstu “Grib mainīt pilsētas seju” un A.Jēgermaņa komentāru, radās vēlēšanās dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus.
Kāpēc man būtu jāmaksā par to, ka līdz šim Jelgavas būvinspekcijai nav bijis resursu, lai domātu par pilsētas seju? Tagad, kad štati nokomplektēti, lai atpelnītu algās izmaksāto, nu tik rakstīsim administratīvos protokolus vai mainīsim lodžiju stiklus. Gribētos arī konkretizēt minētā pasākuma likumību. Kad stājās spēkā jaunais Būvniecības likums? Kad, pamatojoties uz to, izstrādāti Domes saistošie noteikumi par administratīvo sodu piemērošanas kārtību, kad par to informēti iedzīvotāji? Es, piemēram, to neatceros.
Domāju, ne jau pirms 10 –15 gadiem. Tad ar kādām tiesībām var uzlikt sodu par pārkāpumu ar “atpakaļejošu” datumu? Vai te neož pēc tiesu darbiem tāpat kā ar NĪP rēķiniem? Manuprāt, ja pašvaldība kaut kādu iemeslu dēļ to bija “piemirsusi”, tā vienalga paliek vietējās varas atbildība, un pilsētas seju varētu uzspodrināt uz sava rēķina tāpat kā Domes fasādi, kas patīkami izceļas uz apkārtējo māju fona. Mēdz teikt, ka par gaumi nestrīdas, vienam otram – jo raibāk, jo labāk. Piemēram, “Pilsētas pasāžai” katrs stūris savā krāsā, turklāt vēl raibu raibās reklāmas pie sienām, – nekādas vainas. Ja pavēro jauno māju rajonus – kāda dažādība! Varbūt tur arī vajadzētu pavēlēt daļu pārbūvēt, lai nekaitētu pilsētas tēlam? Nupat renovētajai mājai Tērvetes ielā – katra sekcija savā krāsā utt.
Toties mūsu pilsētas sejai ļoti piestāv bedrainās un nesakārtotās ielas, piegružotās nomales, atkritumu izgāztuves dzīvojamo masīvu un privātmāju teritorijās. Iebraucot Jelgavā, jāskatās uz ceļu, lai pārvarētu bedru bedres. Kungi, varbūt arī jums vispirms vajadzētu nolaisties uz zemes un tikai pēc tam vērst savu skatu uz augšu.
Neaizmirsīsim, ka gan iestiklotās lodžijas, gan nomainītie logi ir cīņa ar siltuma zudumiem un putekļiem no nesakoptās vides. Bet kādā veidā tā tiek īstenota, tas ir nevis gaumes, bet gan varēšanas jautājums. Tāpat kā vieni ēd reņģes, citi mielojas ar lasi, citi iepērkas “Versačes” veikalos, citi – “humpalās”. Un mēs nekad nevarēsim ne piespiest, ne nodrošināt visiem ēst un ģērbties vienādi gaumīgi un veselīgi. Šīs raibās lodžijas ir ne vien Jelgavā, bet arī citās pilsētās. Taču nav dzirdēts, ka vēl kaut kur būtu piemērotas tik represīvas metodes.
Vai Būvniecības likums attiecas tikai uz Jelgavu? Vai mēs atkal gribam būt (ne)likumību pionieri? Lai gan – “cepuri nost” mūsu “gaišo galvu” priekšā, kas spēj tā sashēmot un no karotītes iebarot, ka vēl paldies pasaki par to, ka samaksāji, pats palikdams muļķa lomā.
Anna – aiz stiklotās lodžijas
