Latvijā jau ilgāku laiku izskan doma par Valsts prezidenta ievēlēšanas veida maiņu – pāreju no netiešajām uz tiešajām Valsts prezidenta vēlēšanām.
Latvijā jau ilgāku laiku izskan doma par Valsts prezidenta ievēlēšanas veida maiņu – pāreju no netiešajām uz tiešajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Domu par visas tautas vēlētu prezidentu Latvijā izvirza vairākas politiskās partijas. Jau 1993. gadā, gatavojoties 5. Saeimas vēlēšanām, LZS atbalstīja visas tautas vēlētu prezidentu, ko ievēlētu vispārējās, vienlīdzīgās tiešajās un aizklātajās vēlēšanās. Socioloģisko aptauju dati rādīja, ka 80 % Latvijas pilsoņu iestājās par vispārējās un tiešajās vēlēšanās vēlētu Valsts prezidentu. Tuvojoties 6.Saeimas vēlēšanām, LZS iniciatīva tautas nobalsošanā noteikt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību cieta neveiksmi.
Latvijas Zemnieku savienības Jauniešu grupas viedoklis.
1. Izvērtējot Latvijas valsts varas dalīšanas modeli, jāatzīst, ka Latvijā nav vērojama valsts varas dalīšana un līdzsvarošana, bet gan tās koncentrācija vienas varas institūcijas – Saeimas – rokās.
2. Latvijā ir salīdzinoši niecīgas demokrātiskās tradīcijas, un tajā nav konsekventi īstenota varas dalīšanas principa.
3. Latvijā šobrīd 51 cilvēks, kas veido Saeimas vairākumu, formē visus varas centrus, tajā skaitā izpildvaru un arī tiesu varu.
4. Latvijas vājo demokrātisko briedumu un politisko kultūru raksturo varas dalīšanas politizēšana, kuras rezultātā jebkurš amats tiek sadalīts par labu kādam politiskam spēkam, kurš nemaz nekautrējas to izmantot savas varas un ietekmes turpmākajai palielināšanai.
Uzskatām, ka katrai paaudzei ir tiesības noteikt savu dzīvi, to politisko iekārtu un valsts pārvaldes formu, kurā tā vēlas dzīvot. Tāpēc Latvijai ir nepieciešams prezidents, kas var droši iejaukties varas līdzsvarošanas procesos un panākt, lai visi varas centri nenonāktu vienas politiskās partijas rokās, kas apdraudētu Latvijas turpmāko demokrātijas attīstību. Mēs ierosinām atsākt diskusiju par tiešām un vispārējām prezidenta vēlēšanām. Laika posmā, kamēr pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem neizdosies konceptuāli vienoties par valsts nākotnes konstitucionālo pārvaldes modeli un Valsts prezidenta institūta vietu tajā, ierosinām uzsākt diskusiju par nepieciešamību palielināt pašvaldību lomu Valsts prezidenta vēlēšanās, izstrādājot līdzīgu Valsts prezidenta ievēlēšanas shēmu tai, kāda jau darbojas Igaunijā. Ierosinām paplašināt arī prezidenta pilnvaras, tādējādi palielinot prezidenta kā politiska aktiera lomu valsts pārvaldes modelī un mainot valsts konstitucionālo pārvaldes modeli no parlamentārās republikas uz pusprezidentālo. Latvijai būtu jāseko Baltijas valstu vienotai attīstības virzībai, atsakoties no bijušo nomenklatūras darbinieku virzīšanas atbildīgos valsts varas amatos. Pretējā gadījumā mūsu darbi nesaskanēs ar vārdiem – virzību uz ES un NATO.
Latvijas Zemnieku savienības Jauniešu grupa
