Pirms dažiem gadiem mana kursabiedrene (teiksim, Diāna) teica, ka, mācoties Kultūras akadēmijā, viņa sasniegusi stadiju, kad Selindžera* darbu lasīšana «jau ir noiets etaps».
Pirms dažiem gadiem mana kursabiedrene (teiksim, Diāna) teica, ka, mācoties Kultūras akadēmijā, viņa sasniegusi stadiju, kad Selindžera* darbu lasīšana «jau ir noiets etaps». Toreiz neizpratnē paraustīju plecus. Šķiet, ar savu sakāmo kursabiedrene nedomāja mākslas bakalaura programmu, kas bija aizpildījusi Selindžeram paredzētās smadzeņu nišas.
Šovasar nejauši satiku viņu uz ielas. Gribēju uzzināt, ar ko kursabiedrene nodarbojas. «Lasu Selindžeru,» izskanēja atbilde. «Ir taču vasara!»
Man ne mirkli nešķita, ka savā vienpatībā viņa būtu kļuvusi par slepeno garīgo radinieci.
Selindžers, kura varoņi instinktīvi raušas laukā no skolu un augstskolu soliem un bez smeldzoša nemiera atstāj «alma mater» sienas, savos darbos ne mirkli nav mitējies atgādināt par tūkstošiem «stulbeņu», kas gadus «beidz» koledžas un universitātes.
Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis intervijā «Rīgas Laikam» runā par harmoniju, ko it kā var iegūt, studējot klasiskā universitātē. Mani vairāk interesē praktiskā puse – piemēram, šo absolventu rīcībspēja netradicionālā vidē. Vai Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) absolventi būtu gatavi pēkšņai konkurencei, ja, piemēram, Jelgavas uzņēmumos tiktu investēti miljoni ASV dolāru, un vietējai uzņēmumu vadībai vajadzētu konkurēt mežonīgā kapitālisma apstākļos? Cik no LLU beidzējiem pēdējā desmitgadē ir nodibinājuši konkurētspējīgus uzņēmumus?
Vēl viena problēma, kas saistās ar izglītību, ir nepragmatiskā zināšanu izvietošanas sistēma studējošo smadzenēs. Slavenais Artura Konana-Doila detektīvs Šerloks Holmss izteica tēzi, ka cilvēka smadzenes ir kā bēniņi, kurus var piepildīt ar labām un derīgām mantām, var arī piebāzt ar dažādiem krāmiem, un tad derīgajam vairs nav vietas. Šķiet, to nojauš arī tie, kas 99 procentus no savām fragmentārajām zināšanām vienā vai otrā priekšmetā paraduši iegūt naktī pirms eksāmena.
Dīvaini sagadījies – vairākums manu draugu, kas guvuši panākumus kādā nozarē, ir autodidakti. Saskarsmē ar šādiem cilvēkiem pamazām rodas nojausma, ka izglītība un erudīcija nav tikai mācību iestādes apmeklēšana. Par šādu nojausmu atgādināja arī ceturtdienas «Panorāma», kurā izglītības un zinātnes ministrs informēja Valsts prezidenti un sabiedrību par 1. septembri.
*Džeroms Deivids Selindžers – amerikāņu rakstnieks, romāna «Uz kraujas rudzu laukā» un garstāstu krājuma «Jaunie cilvēki» autors.
