Ko nozīmē «apņemos uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju» (privatizētu dzīvokli), kas ir šie darbi?
Ko nozīmē «apņemos uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju» (privatizētu dzīvokli), kas ir šie darbi?
– Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašnieks ar saviem līdzekļiem piedalīsies ēkas iekšējās siltumapgādes sistēmas apkopes, ēkas iekšējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas apkopes izdevumu segšanā. Tāpat maksās par elektrību kāpnēs un ēkas koplietošanas telpās, par liftu, par nekustamo īpašumu un tā apdrošināšanu, kā arī segs citus izdevumus, kas saistīti ar ēkas ekspluatāciju.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar likuma «Par nekustamo īpašumu» 1. panta 2. daļas 9. punktu dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu mājās, ja tās neizmanto komercdarbībā, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikti līdz 2003. gada 31. decembrim. Tas pats attiecas uz individuālajām dzīvojamām mājām. Likums publicēts 1998. gada 11. novembrī.
Kā var segt visus izdevumus, ja nav līguma, apdrošināšanas tāmes vai cita dokumenta, kas sastādīts pēc savstarpējas vienošanās par konkrētiem darbiem, ko izpilda mājas pārvaldnieks? Kas kontrolē un pieņem izpildītos darbus?
– Jūsu situācijā, kad mājas pārvaldnieks ir NĪP un vienīgais pamats attiecību noregulēšanai ir Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, nevar noteikt pilnīgu jūsu kontroli. Iesaku izlasīt 1998. gada 3. novembra likumu «Grozījumi likumā «Par dzīvokļa īpašumu»» un pašu likumu «Par dzīvokļa īpašumu». Likums ir papildināts ar IV1 nodaļu, un tajā teikts:
«Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce
27.1 pants. (1) Par daudzdzīvokļu kopīpašumā esošās mājas daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce (turpmāk – dzīvokļu īpašnieku kopsapulce).
(2) Dzīvokļu īpašnieku pirmo kopsapulci sasauc viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki. Šī kopsapulce nosaka kārtību, kādā sasaucamas turpmākās kopsapulces un noformējami to lēmumi.
(3) Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki.
(4) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa īpašumā. Ja vienam dzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvokļiem dzīvojamā mājā, kopsapulcē viņam ir ne vairāk kā piecdesmit procentu balsu no visām klātesošo dalībnieku balsīm.
(5) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja «par» balsojusi vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašnieku skaita.
27.2 pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce lemj par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formu dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma veidā.
(2) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce var :
1) noteikt maksu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;
2) apstiprināt dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekošanas uzņēmējsabiedrības līgumu;
3) lemt par apkures sezonas uzsākšanu un beigšanu;
4) lemt par līdzekļu uzkrāšanu un izlietošanu kapitālajam remontam;
5) izlemt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Izteikt 29. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Vienas daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu drīkst nodot tikai vienai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai.
31. pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrību var dibināt ne mazāk kā pieci dzīvokļu īpašnieki, ja šāds lēmums pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē saskaņā ar šā likuma 27.2 panta pirmo daļu.
Ēriks Vēveris Tālrunis 3029174
