Lai iedzīvotājiem skaidrotu māju renovācijas ieguvumus un iepazīstinātu ar projektu iesniegšanas gaitu, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar partneriem Zemgalē rīkoja vairākus seminārus. Valsts institūciju pārstāvji pārliecināti, ka lielākajai daļai ēku siltināšana ir nepieciešama, bet māju vecākie Jelgavā spriež, ka pierunāt iedzīvotājus nav viegli, jo daudzdzīvokļu namos kopsapulces apmeklē vien retais.
Septembra beigās valdība apstiprināja papildu finansējuma piešķiršanu 15 miljonu latu apmērā ERAF aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi», bet kopējais piešķirtais finansējums ir jau 62,57 miljoni latu. Ministrijas dati liecina, ka līderes pēc īstenoto un iesniegto projektu skaita ir Liepāja, Ventspils un Valmiera, novadu vidū – Limbažu novads. Mūsu pilsētas vai tuvējo novadu lielāko siltinātāju skaitā nav. Arī informatīvajā seminārā šonedēļ jelgavnieku bija maz, taču arī sanākušie atzina, ka nav pārliecināti, vai pārējos nama iedzīvotājus izdosies pierunāt siltināšanai.Aicina sekot darbiem«Pats dzīvoju renovētajā mājā Helmaņa ielā. Mūsu māju siltināja sadarbībā ar Vāciju, bija pastiprinātas prasības – lika trīspakešu logus, bet balkoniem divpakešu. Vācu būvuzraugs celtniekiem lika noplēst vienu sienu, jo vate nebija pareizi pielīmēta, arī ar kāpņu telpu logu ielikšanu bija problēmas. Tāpēc arī iedzīvotājiem pašiem jāseko darbu gaitai,» aicina Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks, paužot, ka mūsdienās visiem jābūt zināmam, kādi ir ieguvumi no siltināšanas.Pilsētas vicemērs pārliecināts, ka iedzīvotāji, kas mājas nosiltinās, būs ieguvēji ilgtermiņā: «Laikā, kad apkures tarifi aug, varēs ietaupīt. Mēs savā mājā maksājam pat līdz 70 procentiem mazāk nekā pirms siltināšanas.»Mazāk tērēt drīkstEkonomikas ministrijas pārstāve Inese Bērziņa stāsta, ka bieži projektu pieteicēji cenšas ietaupīt, nerenovējot ventilācijas sistēmas. «Bet, apskatot mājas, redzam, ka sistēmās ir ķieģeļi, beigti putniņi. Ja tāda sistēma būs renovētā mājā, mitrums turpinās krāties iekštelpās, ēku bojājot,» saka I.Bērziņa, aicinot padomāt arī par ventilācijas sistēmas ierīkošanu.«Divus gadus runājām, beidzot nolēmām, tagad gaidām, kad būs tāmes, bet neesmu pārliecināta, ka varēsim vēlreiz kopā sanākt,» māju iedzīvotāju kūtrumu raksturo kāda jelgavniece. Arī ministrijas pārstāve smaida, ka māju vecākajiem, kas pierunā pārējos ēku renovēt, jāpiešķir Trīs Zvaigžņu ordenis. «Savukārt tāmē gan labāk uzreiz iekļaut lielākas izmaksas. Ja iztērēsiet mazāk, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra neko neteiks, bet, ja vairāk par iecerēto, tad gan varētu rasties problēmas,» iesaka speciāliste, mudinot līgumā ar būvniekiem noteikt katru sīkumu, arī fasādes krāsu darbu īstenošanas grafiku.Savējie var «uzmest»Līdzīgi kā V.Ļevčenoks arī I.Bērziņa pārliecināta, ka iedzīvotājiem jāseko darbu īstenošanai: «Nedrīkst pieļaut, ka būvnieks strādā 20 grādu salā. Tāpat nepiekrītiet, ja kāds piedāvā uztaisīt «pa lēto» – projektu var arī nepieņemt. Ja procesu uzrauga biedrība, nevis apsaimniekotājs, arī labāk rīkot konkursu, nevis izvēlēties kādu «savējo», jo tieši viņi bieži «uzmet».»Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes dati liecina, ka, piemēram, šā gada janvārī apkures tarifs vidēji pilsētā bija 1,17 lati par kvadrātmetru, bet renovētajā mājā Raiņa ielā 3 – 0,57 lati. Apsaimniekotājs novērojis, ka renovētajās ēkās apkuri pieslēdz vēlāk nekā pārējās. Atbalsta apmērs 50 procentu no kopējām attiecināmajām izmaksām Ne vairāk kā 35 lati uz kvadrātmetru Ja desmit procentu no dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošinātie, atgūstami 60 procenti no kopējām izmaksāmBūvdarbu līgumā ieteicams norādīt Līguma priekšmetu, līgumcenu un tās samaksas kārtību Būvdarbu apjomu Izpildes termiņu, vietu un nosacījumus Līguma grozīšanas kārtību Atbildību par līguma neizpildīšanu Būvdarbu vadītāja klātbūtni Būvdarbu dokumentēšanu Darbu pieņemšanas un nodošanas kārtību Garantijas laiku Defektu labošanu Apakšuzņēmēju piesaistiAvots: Ekonomikas ministrija
