Šodien vārda svētkos sveiksim 33 Jelgavā un rajonā dzīvojošus Ādolfus un 57 Ilgoņus. Akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Zemgales mežniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis stāsta, ka vārds viņam nekad tā īsti nav paticis.
Šodien vārda svētkos sveiksim 33 Jelgavā un rajonā dzīvojošus Ādolfus un 57 Ilgoņus.
Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Zemgales mežniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis stāsta, ka vārds viņam nekad tā īsti nav paticis. Pārāk sievišķīgs šķitis. Šajā ziņā viņš vienmēr esot apskaudis vecākos brāļus Gunti un Viesturu. “Mazdēlam tēva vārdu Ilgonis ļoti vēlējās vecmāmiņa pēc tam, kad 1953. gadā par politisko darbību viņš tika notiesāts un izsūtīts. Tajos laikos bija maz cerību, ka no izsūtījuma kāds atgriezīsies, tāpēc tiku pie šā vārda. Pēc trim gadiem viņš atgriezās,” atmiņās dalās Ilgonis, piebilstot, ka 52 gadu laikā ar vārdu ir saradis. Jaunībā reti nācies to dzirdēt, jo biežāk ticis dēvēts iesaukās – Igis, Figus, Puķe.
Par mežsaimnieka profesijas izvēli gaviļnieks joko – tā bijusi nejaušība. “Tā kā no padomju armijas bija pasargāti tikai augstskolu studenti, pēc skolas beigšanas vajadzēja domāt par studijām. Paskatoties uz brāļa mocībām, studējot medicīnu, nolēmu doties uz toreizējo Lauksaimniecības akadēmiju. Klīda runas, ka tur mazāk jāmācās. Izvērtējot desmit fakultātes, pieņemamākie šķita “meži”. Sākumā par šo jomu neko nezināju. Ejot uz lekcijām, nevarēju sagaidīt, kad tad sāks mācīt par kokiem, piemēram, par pūpoliem, jo nemaz nenojautu, ka tas ir vītols.”
Tagad mežos nostrādāti jau 30 gadu, turklāt visi tepat Jelgavā. Ilgonis stāsta, ka profesionālā rutīnā ieslīgt neļauj pastāvīga amatu maiņa, kas soli pa solim viņu atvedusi līdz vadītāja pienākumiem.
Brīvie brīži, ko savam vaļaspriekam var izbrīvēt no darba un rūpēm par ģimeni, tiek veltīti grāmatu lasīšanai vai medībām. “Neesmu kaislīgs mednieks un medības neuztveru kā gaļas sagādi. Vairāk kā atpūtu,” stāsta Ilgonis, nevarēdams nepieminēt vēl vienu aizraušanos – basketbolu. 1984. un 1985. gadā Jelgavas SCO komandas sastāvā viņš izcīnīja Latvijas PSR čempiona titulu, un bija republikas 25 labāko spēlētāju vidū. Kamēr nopietnas problēmas nesagādāja veselība, Ilgonis spēlēja arī Jelgavas veterānu komandā. Tagad basketbolista sportisko garu uzkurina viņa dēli Jēkabs un Matīss, kas spēlē basketbola kluba “Zemgale” sastāvā.
Ilgonis atzīst, ka nav lielu svinību cienītājs. Svētki lielākoties tiek pavadīti ģimenes lokā, bet vārdadienas tiek apvienotas ar dēlu Matīsu. “Draugu man ir maz. Nekad neesmu izjutis lielu nepieciešamību pēc tiem. Labu paziņu gan ir daudz. Tāpēc arī nekādas lielas svinēšanas parasti nerīkoju. Priecājos, kad svinamās dienas ir aiz muguras,” teic gaviļnieks, atzīdams, ka darbā no svinībām gan viņam izbēgt neizdodas.
