Apspriežot nākamā gada budžetu, veselības ministrs Ivars Eglītis nācis klajā ar sensacionālu paziņojumu – nākamā gada veselības aprūpes budžetā ir 46 miljonu latu iztrūkums, pakalpojumi, ko nespēs segt valsts, būs jāsedz pacientam, bet iedzīvotāji vairāk tiks aicināti pievērsties veselīgam dzīvesveidam un profilaksei. Nākamā gada ainu medicīnā īpaši drūmu zīmē fakts, ka Latvijā jau ir mazākais veselības aprūpes un kompensējamo medikamentu budžets un vienlaikus augstākais pacientu līdzmaksājuma procents Eiropā.Uz šā fona nākamā gada veselības aprūpei atvēlētie 579,6 miljoni latu, kas ir vien par četriem miljoniem vairāk nekā šogad, izskatās pieticīgi, un skaidrs, ka pamatoti augošās pacientu vajadzības nesegs. Turklāt pārsteidz, ka 2010. un 2011. gadā nozarei plānots pat līdzekļu samazinājums: 2010. gadā par astoņiem miljoniem latu mazāk nekā 2009. gadā, bet 2011. gadā – par vēl diviem miljoniem mazāk nekā 2010. gadā.Paredzams, ka nākamgad vairāk naudas netiks atvēlēts ne ģimenes ārstu darba nodrošināšanai, ne pacientu papildu izmeklējumiem, ne kompensējamo medikamentu sistēmai, kas ir viens no vispāratzītiem mehānismiem, lai pacientiem ar smagām un hroniskām slimībām nodrošinātu pieejamu, kvalitatīvu ambulatoro veselības aprūpi. Efektīvs ģimenes ārstu darbs apvienojumā ar valsts kompensējamiem medikamentiem, kā zināms, ir primārās aprūpes stūrakmens. Ja ir zāles, pacients var ārstēties mājās, ģimenes ārsta uzraudzībā, kas valstij izmaksā ievērojami lētāk nekā cilvēka ievietošana slimnīcā ar ielaistu kaiti.Veselības ministrija veselības aprūpes politikas dokumentos atbalstījusi šo principu, apņemoties mazināt iedzīvotāju saslimstību, mirstību un ārstēšanās ilgumu stacionārā, veicinot primārās aprūpes attīstību. Taču ar šādu veselības aprūpes budžetu, kāds 2009. gadam iesniegts izskatīšanai Saeimā, šī vīzija vismaz tuvākajā nākotnē netiks sasniegta.Nenoliedzot veselīga dzīvesveida lielo lomu veselības saglabāšanā, «Sustendo», kas apvieno vairāk nekā 20 000 biedru ar invaliditāti vai hroniskām saslimšanām, uzskata, ka veselības aprūpes kopējā finansējuma palielināšana vien par dažiem miljoniem latu, tai skaitā ambulatorajai aprūpei un kompensējamiem medikamentiem, ir nepieļaujama un klajā pretrunā ar iepriekšējos gados sākto veselības aprūpes politikas īstenošanu.Veidojot veselības aprūpes budžetu pēc principa «ietaupīt par katru cenu», neizbēgami tiks sanaidoti ģimenes ārsti, pacienti un slimnīcas. Ģimenes ārsti cietīs, jo ierobežotā finansējuma dēļ daļai pacientu būs jāatsaka nosūtījums pie speciālista un kompensējamo medikamentu recepte. Tādējādi viņi nesaņems nepieciešamo izmeklēšanu un valsts apmaksātās zāles. Jāpiebilst, ka Veselības ministrijai attiecībā uz kompensējamo preparātu finansējumu būs jāizdara grūta izvēle: ja jau šogad to budžeta reālā izpilde tiek prognozēta 73 miljoni latu, tad, 2009. gadā atvēlot vien 66 miljonus, kā paredz budžeta projekts, būs jāizvēlas – palielināt pacientu līdzmaksājuma apmēru, samazināt kompensējamo diagnožu skaitu vai ģimenes ārstu budžetus valsts apmaksātajiem medikamentiem. Jebkurš solis neizbēgami palielinās pacientu finansiālo līdzdalību veselības saglabāšanā.Zinot, cik strauji pēdējos gados Latvijā aug hronisko slimnieku – onkoloģisko, astmas, sirds un citu – skaits un ka pēc veselības rādītājiem ieņemam vienu no pēdējām vietām ES, veselības aprūpes budžetu 2009. gadā palielināt minimāli ir absolūti nepieļaujams.Vienīgā izeja no strupceļa medicīnā ir palielināt budžetu, pretējā gadījumā par katru no jostas savilkšanas programmas nepārdomāti ietaupīto latu veselības nozarē būs ļoti dārgi jāmaksā – ar cilvēku veselības un dzīvības cenu. Un ne tikai – papildu izdevumi būs sociālajam budžetam. Ja Veselības ministrija, valdība šo vienkāršo patiesību ignorē, jājautā, kam vērti politikas dokumenti un vai ministrijai vispār ir skaidra vīzija par veselības aprūpes turpmāko attīstību.Aicinām nepieļaut veselības aprūpes sistēmas kropļošanu un atvēlēt veselības aprūpei attīstītai Eiropas valstij cienīgu finansējumu, lai nepasliktinātu hronisku slimo pacientu dzīves kvalitāti.
