Pēkšņi atlēca flīzes otrajā stāvā, bet lielāku uzmanību pievērš plaisām pagrabā.
Pēc 18. janvāra pēkšņās grīdas flīžu atlīmēšanās Jelgavas tirdzniecības centra «Pilsētas pasāža» otrajā stāvā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) uzdevis ēkas īpašniecei SIA «Marno J» līdz februāra beigām izpētīt un novērst plaisas pagrabstāva griestos. Cēloņsakarība starp flīžu atlīmēšanos otrajā stāvā un plaisām pagrabstāvā pagaidām nav noskaidrota.
Kā novēroja «Ziņas», 18. janvāra pievakarē ap pulksten 18.20 tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža» pircēju bija nedaudz mazāk kā parasti. Lielveikalā «Maxima» pie kasēm, kur dažkārt mēdz būt rindas, šoreiz apkalpošanu gaidīja divi trīs cilvēki. Te piepeši atskanēja sirēna. Kasiere steigšus pabeidza apkalpot pēdējo pircēju un pārējiem lika atstāt iepirkumu grozus un nekavējoties doties ārā. Pie ārdurvīm Driksas ielā sapulcējušos veikala darbinieku samērā bezbēdīgajās sarunās varēja dzirdēt vārdus «atlēkušas flīzes», kas izskanēja kā visai nenozīmīgs ēkas defekts. Tomēr pēc minūtēm desmit bezbēdīgā noskaņa mazinājās, jo kļuva skaidrs, ka tirdzniecības centrā atpakaļ tik drīz nevienu neielaidīs. Problēmas bija arī automašīnu īpašniekiem, kas novietojuši savus braucamos autostāvvietā centra pagrabstāvā.
Būvinspektori nekavējoties bija klāt
BVKB eksperti ēku izvērtēt sāka tajā pašā trešdienas vakarā. Biroja pārstāve Nelda Elsiņa stāsta, ka biroja speciālisti reaģējuši, tiklīdz medijos parādījās ziņa par notikušo. N.Elsiņa skaidro – BVKB eksperts, pārbaudot ēku, konstatēja, ka vēl līdztekus problēmai ar flīzēm, kur grīdas segums otrajā stāvā bija sabojāts apmēram piecdesmit kvadrātmetru platībā, atklājās plaisas pagrabstāva autostāvvietas griestos. Kaut arī lielākās nav vairāk kā milimetru platas, tomēr, pēc BVKB atzinuma, šī parādība prasa dziļāku izpēti. «Lai pārbaudītu ēkas nesošo konstrukciju mehānisko stiprību un stabilitāti, BVKB eksperti veica vairākus mērījumus. Tika mērīts pagrabstāva un pirmā stāva pārseguma izliekums, pagrabstāva pārseguma un kolonnu betona stiprība, betona aizsargkārtas biezums pārsegumiem līdz stiegrojumam, stiegrojuma diametrs un plaisu dziļums,» informē N.Elsiņa. «Pēc mūsu informācijas, plaisas pagrabstāva griestos konstatētas jau uzreiz pēc būvdarbu pabeigšanas 2006. gadā. Savukārt flīžu atlēkšanu varēja izraisīt biroja ekspertu konstatētais deformācijas šuvju trūkums, nevis pārmērīgas nobīdes ēkas nesošajās konstrukcijās.»
Nav pirmā reize
«BVKB pārstāve atzīst, ka trauksmes izziņošana, evakuējot veikalu apmeklētājus un darbiniekus, pēc flīžu atlēkšanas bija pilnīgi pareiza. Pēc tam, kad nākamajā dienā tika konstatēts, ka ēkas nesošās konstrukcijas nav ievērojami bojātas, cilvēki centrā varēja atgriezties.
N.Elsiņa piebilst, ka BVKB rūpju lokā ir visas sabiedriskās ēkas, kurās ievietojas vairāk nekā simts cilvēku. Pie tām tiek pieskaitīti bērnudārzi, skolas, lielveikali un citi sabiedriskie objekti. BVKB tika izveidots pēc Zolitūdes traģēdijas 2013. gada novembrī. Nesen biroja vadītājs Pēteris Druķis intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» atzina, ka katrā otrajā pārbaudītajā sabiedriski nozīmīgajā ēkā tiek konstatēti būtiski ekspluatācijas pārkāpumi. BVKB ir pārbaudījis apmēram 25 procentus no visām sabiedriski nozīmīgajām ēkām, un katrā otrajā atklātas pazīmes, kas liecina par bīstamību, un ēku īpašniekiem ir jāveic uzlabojumi. 60 procentos pārkāpumi ir saistīti ar nesošajām konstrukcijām. Speciālists raidījumā atzina, ka situācija ir «tiešām satraucoša». Viņš arī uzsvēra, ka nepieciešams regulējums, kas uzliek par pienākumu ēku īpašniekiem sekot līdzi un atbildēt par ēku drošību. Pašreiz spēkā esošais regulējums, pēc viņa teiktā, nestrādā.
Par trūkumiem SIA «Marno J» piederošajā tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža» «Ziņas» rakstīja 2011. gada vasarā, kad pēc lietusgāzēm, no vairāk nekā desmit metru augstajiem ēkas griestiem pilēja ūdens. Toreiz klientu drošībai pie ieejas bija novietots uzraksts: «Uzmanību! Slidena grīda.» Turpat bija arī nolikti trauki ūdens savākšanai. Toreiz uzņēmuma «Marno J» pārstāve uzskatīja, ka «Ziņu» interese par tirdzniecības centra caurajiem griestiem ir «dzeltenās preses cienīgs jautājums» un tālākā sarunā neiesaistījās. Savukārt uzņēmuma «Marno J» valdes loceklis Juris Kalvelis elektroniskajā vēstulē laipni paskaidroja, ka «problēma ir diagnosticēta un tiek organizēti darbi, lai novērstu turpmāku ūdens pilēšanu no griestiem, un nav pamata satraukumam par klientu drošību». Pēdējā laikā ūdens pilēšana no tirdzniecības centra griestiem nav novērota. Kāda jelgavniece gan minēja, ka problēmas ar mitrumu, kas spiežas caur tirdzniecības centra sienu un bojā mēbeles, tomēr bijušas arī 2016. gadā, taču tās izdevies novērst.
Savukārt 2014. gada novembrī «Ziņu» redakcijā vērsās kāds lasītājs, kurš bija satraucies par «Pilsētas pasāžā» strādājošā pārtikas lielveikala «Maxima» tirdzniecības zālē pamanītajām plaisām sienā. Toreiz SIA «Maxima Latvija» komunikācijas vadītājs Jānis Beseris skaidroja, ka, piesaistot sertificētus un neatkarīgus ekspertus, veiktas padziļinātas visu «Maxima Latvija» veikalu ēku konstrukciju ārpuskārtas pārbaudes atbilstoši noteiktajam grafikam un saņemti sertificētu būvinženieru atzinumi, ka ēkas ir drošas ekspluatācijai. Savukārt ēkām, kuras tiek nomātas, pieprasīts un saņemts atzinums no to īpašniekiem. 2014. gadā arī par «Maxima XX» lielveikalu Driksas ielā 4 saņemts apliecinājums, ka ēka apsekota un ir droša ekspluatācijā. «Runājot par pircēja minētajām plaisām – pēc sākotnējās apsekošanas secināts, ka plaisas ir kosmētisks defekts, kas var rasties ēkas ekspluatācijas laikā,» toreiz uzsvēra lielveikalu tīkla pārstāvis.
Apsaimnieko vairāku lielveikalu ēkas
Diemžēl pēc 18. janvārī notikušā incidenta uz «Ziņu» sūtītajiem lūgumiem ēkas īpašnieku «Marno J» pārstāvjiem paskaidrot, kā tiks uzlabota drošība ēkā, nav atbildēts (kaut uzņēmuma pārstāvis Jānis Šteinbergs telefoniski to solīja).
Nekustamo īpašumu kompānija «Marno J», kurai pieder arī tirdzniecības centri «Zoom» Rīgā un «Jēkabpils centrs» Jēkabpilī, kā arī viesnīca «Opera Hotel&Spa» Rīgā, dibināta 2001. gadā. Uzņēmums pieder Jeļenai Sagateljanai – 95,68 procenti –, bet pārējās daļas pieder Armēnijā reģistrētajam uzņēmumam «LLC Marnoe Elite Real Estate». 2015. gadā uzņēmums strādājis ar 7,1 miljona eiro apgrozījumu un 1,48 miljonu eiro peļņu.
Saistībā ar ēkas drošību BVKB pieprasījis «Marno J» līdz 28. februārim veikt detalizētu ēkas tehnisko izpēti, kā arī aizdarīt radušās plaisas, kas nepieciešams, lai novērstu stiegrojuma korozijas risku.
Atsaucoties uz SIA «Marno J» administrācijas sniegto informāciju, ziņu aģentūra LETA vēsta, ka pēc Jelgavas tirdzniecības centra «Pilsētas pasāža» nodošanas ekspluatācijā 2006. gadā tajā veikti tikai kosmētiskie remontdarbi. Jau vairākus gadus ir slēgts tirdzniecības centra trešais stāvs, jo uzņēmums iepriekš paziņojis, ka tur notiks pārbūve. Arī informācija tirdzniecības centra mājaslapā liecina, ka trešajā stāvā notiek rekonstrukcija. «Marno J» gan pauž, ka norāde par rekonstrukciju saistīta tikai ar gatavošanos šiem darbiem.
Pircēju samazinājums uzņēmējiem draudīgs
LLU profesors Juris Skujāns atzīst, ka «Pilsētas pasāžā» būtu pietiekami svarīgi izpētīt, kāpēc atlēca grīdas flīzes. Vai tā iemesls bija kļūda būvniecības tehnoloģijā, nepareizs mitruma režīms, nesošo konstrukciju deformācijas vai vēl kas cits? Profesors jūtas gandarīts, ka sabiedrībā arvien vairāk sāk apzināties, cik sarežģīts un atbildīgs ir būvniecības inženieru darbs, kas prasa nopietnas studijas un zināšanu krāšanu visa mūža garumā.
Kopš svētdienas «Pilsētas pasāžā» darbu atsācis arī lielākais nomnieks «Maxima». Kāda šī veikala darbiniece «Ziņām» sacīja, ka darbiniekiem arī piespiedu dīkstāves apstākļos darbs bijis, jo veikals bija jāsakārto, taču pēc šī notikuma pircēju kļuvis mazāk. Par drošību ēkā neviens aptaujātais veikalu darbinieks neizteica lielas bažas. Taču saistībā ar pircēju skaita kritumu kāda cita veikala īpašniece, kas nevēlējās atklāt savu vārdu, atzina, ka nelielam veikalam tas ļoti būtiski mazinājis klientu skaitu. Viņa apsver iespēju savu veikalu no «Pilsētas pasāžas» pārcelt citviet. «Iespējams ar laiku klienti nomierinātos un atgrieztos, tomēr tagad domāju, ka varētu riskēt no šī tirdzniecības centra aiziet,» teica uzņēmēja. Viņa piebilda, ka līdzīgas problēmsituācijas atgadās arī citos tirdzniecības centros. Vairāki jelgavnieki atceras, ka pirms dažiem gadiem tehnisku iemeslu dēļ uz trim dienām bija slēgts «Vivo centrs» Pasta ielā, kur arī varēja būt atlēkušas flīzes.
