Cik ir to, kas par nevalstiskām organizācijām kaut ko zina? Aptaujas dati liecina, ka par tām ir pietiekami informēti tikai 6 % Latvijas iedzīvotāju.
Cik ir to, kas par nevalstiskām organizācijām kaut ko zina? Aptaujas dati liecina, ka par tām ir pietiekami informēti tikai 6 % Latvijas iedzīvotāju. Savukārt 44 % mūsu valstī par NVO (nevalstiskās organizācijas) nav pat neko dzirdējuši. Tādēļ atliek secināt, ka tajās aktīvi iesaistīti pagaidām ir tikai apmēram 5 % iedzīvotāju. Jelgavā un tās rajonā ir ap pussimts nevalstisko organizāciju, no kurām aktīvi darbojas apmēram divas trešdaļas. Starp aktīvākajām ierindojamas Patērētāju interešu aizstāvības klubs, pensionāru un invalīdu klubi. Tie, kas darbojas NVO, secina, ka tās veicina pašapziņu, pārliecību par savām spējām uzlabot situāciju, ir sasniegušas daudzus konkrētus mērķus, atrisinājušas vai vismaz mazinājušas dažādas problēmas, darbošanās NVO vairojusi arī iecietību pret citu uzskatiem jeb toleranci.
Kāpēc ir vajadzīgas nevalstiskās organizācijas un kāpēc tik maz tajās ir iesaistījušies? Es uzskatu, ka pilsoniskā sabiedrība ir jāveido pamazām un apzināti. Maz ir to, kas tajās darbojas, tādēļ, ka par to nevienam nemaksā un viss ir ļoti lielā mērā atkarīgs no atsevišķu indivīdu entuziasma. Manuprāt, tas izskaidrojams arī ar to, ka liela daļa sabiedrības šobrīd atrodas finansiālajās grūtībās, ir depresīva un līdz ar to netic, ka varētu sabiedrībā kaut ko mainīt uz labo pusi. Tomēr es ceru, ka ar laiku ekonomiskie apstākļi uzlabosies un NVO iesaistīsies aizvien vairāk cilvēku. Sabiedrība kļūs aizvien aktīvāka un patstāvīgāk domājoša.
Patērētāji esam mēs katrs, bet vai katrs zinam savas tiesības un pienākumus? Diemžēl jāsecina, ka lielākais vairākums patērētāju nezina ne savas tiesības, ne pienākumus.
Nu jau veselus divus gadus Jelgavā aktīvi darbojas Patērētāju interešu aizsardzības klubs. Tā pastāvēšanas laikā ir izdevies izveidot spēcīgu kluba kodolu, apvienojot tajā preču ražotājus un tirgotājus. Klubs aizstāv pircēju intereses, un secinājums ir viens: vairāk jāstrādā tieši ar ražotāju.
Spriežot pēc apkopotajiem rezultātiem, rodas iespaids, ka ar katru gadu ir samazinājies sūdzību skaits par pārtikas produktiem. Tomēr tas neliecina par to, ka veikalu plauktos sāktu parādīties aizvien kvalitatīvākas preces. Lielākā daļa šādu sūdzību pēdējā laikā aizvien vairāk tiek pāradresētas Vides un veselības centra Sanitārajai inspekcijai, kas šos jautājumus spēj risināt daudz profesionālāk nekā NVO.
Aizvien vairāk pieaug sūdzības par apkalpošanas kultūru un rūpniecības preču zemo kvalitāti. Sevišķi aktuāls ir jautājums par nekvalitatīviem apaviem.
Šā gada 18. februārī pie manis vērsās kundze, kurai neilgi pēc protēzista kabineta apmeklējuma bija sapampuši žokļi, un tikai pēc tam, kad paciente bija lūgusi palīdzību Patērētāju interešu aizsardzības klubā, mediķi saprata, ka klientei jāsniedz palīdzība un jāpabeidz iesāktais darbs līdz galam, turklāt par to pašu samaksu. Lai apmeklētāji saņemtu pietiekami augstas kvalitātes pakalpojumus, katrā zobārstniecības kabinetā jāatrodas rentgena aparātam. Bet cik šādu kabinetu ir Jelgavā? Tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, kamēr ārzemēs katras profilaktiskas pārbaudes laikā tiek veikti rentgena uzņēmumi visiem mutes zobiem, lai gūtu pietiekami objektīvu pārskatu par zobu patieso stāvokli.
Pagājušajā gadā zinātniskajā grāmatnīcā pircēja nopirka pulksteni, kas atteicās darboties jau neilgi pēc tā iegādes.
Nauda par nekvalitatīvo preci pēc pircējas lūguma tika atdota atpakaļ tikai pēc tam, kad strīdā bija iejaukusies nevalstiskā organizācija, kas aizstāvēja patērētājas intereses.
Pieredze rāda, ka tad, ja strīds par nekvalitatīvu preci tiek izskatīts tā iegādes vietā, tas tiek izšķirts par labu veikalniekam, kas notikušajā bieži vien sāk vainot pircēju. Savukārt, ja konfliktu izskata Patērētāju interešu aizsardzības klubā, tad strīds tiek izšķirts par labu pircējam.
Bieži pilsētā ir gadījumi, kad patērētājam ir izdevies apavus (nopirktus arī par Ls 40 un dārgākus) novalkāt līdz nepazīšanai trīs mēnešos vai vēl īsākā laika sprīdī. Šādos gadījumos pieaicinātie neatkarīgie eksperti dažkārt mēdz iegalvot, ka notikušajā vainojams pats patērētājs, kura kājas pārmērīgi svīst, kurš neprot pareizi staigāt un kuram piemīt vēl daudzi un dažādi trūkumi. Savukārt pārdevēji mēdz aizbildināties, ka viņi ne pie kā nav vainīgi, tomēr es uzskatu, ka veikalniekiem jāprot ne tikai iekasēto naudu saskaitīt, bet arī jāuzņemas daļa atbildības par piedāvāto preču kvalitāti. Arī no veikala vadītāja, ne tikai no preču piegādātāja, ir atkarīgs tas, kādas preces atrodas viņa veikala plauktos.
Pieviltajiem patērētājiem vienmēr ir iespēja par Ls 10 nolīgt neatkarīgo ekspertu no SIA «EKSPERTS», kas atrodas Rīgā, Dzirnavu ielā 51. Man pat ir iecere, lai patērētājiem nebūtu pēc neatkarīgajiem ekspertiem jāmēro tālais ceļš līdz galvaspilsētai, izveidot SIA «EKSPERTS» atbalsta centru kaut vai tikai reizi nedēļā arī pie mums Jelgavā.
Uz Latviju aizvien biežāk tiek vestas zemas kvalitātes, kā arī veselībai nevēlamas preces, arī tādas, kas augsti attīstītās valstīs netiek pieņemtas. Manuprāt, būtu jāsāk domāt un runāt par to, kā mūsu sabiedrība attīstīsies nākamajās paaudzēs, ja turpinās dzert «Coca – Colu», lietot uzturā veikalos tagad tik plaši pieejamos modificētos augļus un dārzeņus un ar konservantiem bagātus produktus. Arī man vēl īsti nav zināms, kā tad īsti pasaule ir savedama kārtībā.
Patērētājiem ir ne tikai tiesības uz drošību pret bīstamām precēm un pakalpojumiem, informētību un aizsargātību pret nepilnīgu vai maldinošu informāciju, uz atlīdzību par mazvērtīgām precēm un neapmierinošiem pakalpojumiem, bet ikvienam ir arī pienākums pievērst uzmanību preču un pakalpojumu kvalitātei un drošībai, iegūt visu nepieciešamo informāciju par produktu vai pakalpojumu, informēt ražotājus un vadītājus par savām vajadzībām un vēlmēm, kā arī sūdzēties un informēt uzņēmējus un citus patērētājus par produkta vai pakalpojuma sliktajām īpašībām.
Ja patērētājs konstatē, ka saņemtā prece vai pakalpojums ir nekvalitatīvs, bet tā sniedzējs atsakās atdot atpakaļ naudu vai apmainīt preci pret citu – kvalitatīvāku –, tad Patērētāju interešu aizsardzības kluba dalībnieki ir tie, kas palīdzēs problēmu atrisināt tā, lai gan vilks būtu paēdis, gan kaza paliktu dzīva.
Ar kluba palīdzību patērētāju intereses tiek aizstāvētas daudz efektīgāk, nekā katram cīnoties par savām tiesībām atsevišķi, jo, kā pieredze rāda, viens nav cīnītājs, tāpēc arī radās nepieciešamība izveidot profesionālu un kompetentu komandu.
Netrūkst gadījumu, kad lēti nopirktās čības jau trešajā valkāšanas dienā sāk irt, bet pārdevējs vai ražotājs par to dažkārt saka: «Nu ko gan var gribēt par tādu cenu», taču arī tad, ja apavi ir vienreizējas lietošanas vai ļoti zemas kvalitātes, pircējam pirms to iegādes rakstiski vai mutiski par to ir jābūt informētam. Ir teiciens, ka skopais maksā divreiz, taču arī dārgajām precēm cena ne vienmēr ir atbilstoša kvalitātei.
Dažkārt arī par krietnāku naudas summu iegādātām kurpēm pēc neilga laika nolūst papēži. Diezgan paradoksāla ir situācija, ja pārdevējs pēc katra pircēja uzdota jautājuma spēj vienīgi izbrīnā paraustīt plecus un pircējam, mājās pārnākot, atklājas, ka ar tikko iegādāto sulas spiedi ir iespējams iegūt vien biezeni. Taču arī Patērētāju interešu aizsardzības klubs nespēj palīdzēt, ja pircējs nav saglabājis veikalā izsniegto čeku. Cik daudziem patērētājiem piemīt šāds apdomīgums un tālredzība? Lielākais vairākums pirkuma čeku vai nu atstāj uz letes, vai arī izsviež tuvākajā atkritumu tvertnē.
Šogad klubā tika iztirzāti arī jautājumi par darba likumdošanu. Nav vairs nekas jauns, ja pēc pirmā nostrādātā mēneša kādam ne tikai netiek izmaksāta alga, bet darbinieks tiek vainots iztrūkuma radīšanā. Šādos gadījumos nereti Patērētāju interešu aizstāvības klubā bijis jāatskārš, ka ar darba ņēmēju nav pat ticis noslēgts līgums. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo spriest mēs varam tikai par tiem, kuri mūsu izveidotajā organizācijā ir meklējuši palīdzību un kuros mīt taisnības alkas un cīnītāja gars. Turpetī cik ir to, kas mīļā miera labad atmet visam ar roku? Neies jau ar stipru cīnīties, ar bagātu tiesāties.
Sūdzības Jelgavas Patērētāju interešu aizsardzības klubā 1997. gadā:
nekvalitatīvas pārtikas preces – 85 sūdzības;
rūpniecības preču brāķis – 35 sūdzības;
apkalpošanas kultūra – 11 sūdzību;
komunālie pakalpojumi – 67 sūdzības.
1998. gadā:
komunālie pakalpojumi, autotransports, īre u. c. komunālie
pakalpojumi – 3200 sūdzības;
pārtikas preces – 34 sūdzības;
rūpniecības preces – 13 sūdzību;
darba likumdošana – 3 sūdzības.
1999. gadā:
komunālie pakalpojumi – 26 sūdzības;
pārtikas preces – 13 sūdzību;
rūpniecības preces – 18 sūdzību;
apkalpošanas kultūra – 7 sūdzības;
darba likumdošana – 4 sūdzības.
