Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Saeimas frakcijām un komisijām, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai nosūtījusi ministrijas izstrādāto redakciju likumam «Par pašvaldībām».
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) Saeimas frakcijām un komisijām, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) nosūtījusi ministrijas izstrādāto redakciju likumam “Par pašvaldībām”. Saeimai nosūtīts arī LPS likumprojekta variants. Līdz tam bija mēģināts likumprojektu sagatavot kopā ar LPS, taču abas puses vairākkārtējās sarunās nespēja nonākt pie kopsaucēja, tāpēc koalīcijas partijas vienojās, ka katra puse izstrādās un iesniegs savu likumprojekta versiju. Nu tas ir izdarīts: Saeimai jālemj par abām versijām, turklāt pašvaldību viedoklis daudzos pantos atšķiras no ministrijas varianta.
RAPLM gan uzskata, ka LPS ar Latvijas Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) tiešu līdzdalību piedāvātais likumprojekta variants esot “par 95 procentiem pārrakstīts” līdzšinējais likums, turklāt arī nedaudzajām izmaiņām ministrija nevēlas piekrist.
RAPLM izstrādātais projekts paredz vispirms izveidot pilsētas un novada domes. Vienkārši vajag ar kaut ko sākt, un vispareizāk – tieši ar novadu veidošanu, jo gan jau pēc tam būšot iespējams lemt par pašvaldību otro līmeni: ja kādreiz likumdevējs lems, ka Latvijā bez 100 pašvaldībām nepieciešams vēl otrais pašvaldību līmenis, to būšot iespējams mainīt.
RALPM ierēdņi uzskata, ka viņu variantā likumprojekts skaidri un saprotami nodala tās funkcijas, kas ir pašvaldības kompetencē, un norāda, ka ir funkcijas, ko pašvaldībai var uzdot, uzsverot vārdu “nodrošināt”, lai iedzīvotāji varētu savai pašvaldībai pieprasīt darbu. Šajā versijā likumprojekts paredzot arī lielāku pašvaldības atbildību lēmumu pieņemšanā. Akcentēts, ka likuma priekšā par saviem lēmumiem atbild ne tikai priekšsēdētājs, bet arī domnieki. Savukārt domes darbiniekiem būs jāatlīdzina nodarītie zaudējumi, kas varētu rasties rupjas neuzmanības dēļ vai tīši.
RAPLM likumprojekts, kā uzskata tā autori, arī skaidri nodala, kuras funkcijas pašvaldība nodrošina pati par savu naudu un kuras tai deleģē valsts, piešķirot tam papildu finansējumu.
Ministrijas pārstāvji uzskata, ka viņu piedāvātajā likumprojekta “Par pašvaldībām” variantā iekļautas arī citas normas, kas “sakārto un atvieglo” pašvaldībām darbu. Kopumā ministrija aizstāv viedokli, ka vispirms jāizveido sabiedrības pašpārvaldes “pamats” – novadi, uz nenoteiktu laiku atliekot jautājumu par otrā līmeņa pašvaldību nepieciešamību.
Citās domās ir pašvaldību pārstāvji. Viņi uzskata, ka, pārvaldi iztēlojoties kā namu, nepietiek ar “pamatiem” un “jumtu”, ir vajadzīgas arī “sienas” vai vismaz priekšstats par to, kādas tās būs. Šo pārliecību viņi pamato ar to, ka ir daudz funkciju, ko pirmā līmeņa pašvaldībām nav iespējams nodrošināt saviem spēkiem. Pašvaldības vēlas skaidrību par to, kā un kad valstī tiks izveidoti reģioni. Viedokļi atšķiras arī dažos citos svarīgos jautājumos.
Apzinoties jaunā administratīvi teritoriālā dalījuma lielo ekonomisko, kultūras un sociālo nozīmi, trešdien “Zemgles Ziņas” pirmās Latvijā aicināja uz diskusiju abu ieinteresēto pušu pārstāvjus. Redakcijas viesi bija RAPLM valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis, ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Stuckis, Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele un Dobeles rajona Bērzes pagasta Padomes priekšsēdētājs Uldis Augulis. Sarunā konkretizējās pušu viedokļi, dažus ierosinājumus ministrijas darbinieki solīja ņemt vērā. Diskusijas gaisotne bija konstruktīva. Ar redakcijas organizēto domu apmaiņu plašākā izklāstā iepazīstināsim “Ziņu” 31. janvāra numurā.
