Viss Raiņa parks balandās, ieplakās nedēļām krājas ūdens, gar celiņu malām nule iesētais zāliens nemaz nav sadīdzis, jo tur sēkliņas nav kaisītas – šādu vērojumu par pilsētas parku zālienu atjaunošanu «Ziņām» pauž daži jelgavnieki. Pašvaldība gan neatzīst, ka darbs, ko veica tā sauktie 100 latu stipendiāti, būtu paveikts nekvalitatīvi, savukārt nozares profesionāļi uzskata – ņemot vērā, ka šim darbam bijusi sociāla funkcija, zāliens atjaunots kaut cik ciešami.
Kā «Ziņas» jau vēstījušas, šovasar, piesaistot tā dēvēto stipendiātu darbaspēku, atjaunotas atsevišķas pilsētas zaļās zonas. Aģentūras «Pilsētsaimniecība» speciāliste Ilze Gamorja stāsta, ka skvērā pie autoostas un Raiņa parkā vecais zāliens tika uzfrēzēts, nolīdzināts un tā vietā iesēts jauns. Pašlaik darbi notiek Alunāna parkā. Taču ne visi pilsētnieki ar «simtlatnieku» paveikto ir mierā. Kāda kundze bažījas, ka stipendiju saņēmējiem trūkst vajadzīgo prasmju. «Kādam liek veselu dienu bruģēt pagalmu, bet cits, atstutējies pret slotas kātu, var pozēt šosejas malā,» viņa novērojusi, ka arī parkos rosība bijusi gausa. Jelgavniece uzskata, ka vasaras vidus, kas turklāt bija ļoti karsts, nav bijis piemērots maura sēšanai, ko parasti darot agri pavasarī vai rudenī. Pēc viņas teiktā, darbus veikuši neprofesionāļi, tādēļ zāliens iesēts nevienmērīgi. Piemēram, Raiņa parkā zāliena vietā aug milzu balandas, bet īstā zāle sadīgusi vārgi un reti, turklāt gar celiņiem, kā tas vērojams arī skvērā pie autoostas, zāliena vispār nav. Netālu no «Jundas» Raiņa parkā esot dubļu lāvas, kur no jauniesētā mauriņa nav ne vēsts. «Tā kā parku un skvēru platība ir liela un darbs laikietilpīgs, tas tiek veikts no pavasara līdz pat rudens sezonai,» skaidro I.Gamorja. Faktā, ka sēts arī vasaras karstumā, neko sliktu nesaskata apzaļumošanas firmas «Aleja-D» īpašnieks Andris Drēska: «Šī vasara bija silta un mitra, tādēļ zāliena dīgšanai optimāla.» Runājot par zāliena biezību, «Pilsētsaimniecības» speciāliste apgalvo, ka izmantotas profesionālas firmas piegādātas sēklas, kas vienmērīgi izsētas ar sējmašīnu. I.Gamorja stāsta, ka zālienam līdz pirmajai pļaušanas reizei jāizaug vismaz septiņu līdz desmit centimetru garam. «Tāpēc arī balandas izaug pirmās,» secina speciāliste. Arī «Aleja-D» novērojusi, ka nereti pēc zāliena sadīgšanas rodas iespaids, ka nezāļu ir vairāk nekā zāliena stiebru. «Par to nevajag satraukties, jo viengadīgo nezāļu sēklas dīgst ātrāk par zāliena sēklām. Pēc pirmajām pļaušanas reizēm 90 procenti nezāļu pazūd,» teikts firmas mājaslapā. Vērtējot zālienu atjaunošanas kvalitāti kopumā, A.Drēska saka – izdarīts pats vienkāršākais. Pieaicinot profesionāļu firmas, tas būtu paveikts ātrāk, akurātāk, sēts būtu tuvāk celiņiem, pirms tam izlīdzinot ieplakas un uzlabojot augsni. Taču tas prasītu arī vairāk līdzekļu. «Es uz šo skatos kā sociālu pasākumu – cilvēkiem vajadzēja dot darbu. Profesionāļi to izdarītu labāk, bet, ņemot vērā apstākļus, arī tagad ir gana labi,» viņš saka.
