15. janvāra «Ziņās» publicēts Karpa Lavrenova raksts. Man ir dažas piezīmes par Pārlielupes siltumapgādes reorganizāciju.
15. janvāra «Ziņās» publicēts Karpa Lavrenova raksts. Man ir dažas piezīmes par Pārlielupes siltumapgādes reorganizāciju.
Pirmkārt, lai tā darbotos efektīvi, nepieciešams modernizēt kā siltumpatērētājus, tā siltumtīklus un arī pašu siltuma ražotāju. Man ir pamatotas šaubas, vai to visu ir spējīga izdarīt Cukurfabrika viena pati. Domāju, ka šā uzdevuma veikšanai vajadzētu kooperēties gan siltuma patērētājiem (dzīvokļu un citu apsildāmo objektu īpašniekiem), gan siltuma ražotājam (Cukurfabrikai).
Īpašniekiem jāmodernizē dzīvojamo telpu iekšējie tīkli, viencauruļu sistēmas aizstājot ar horizontālām viencauruļu sistēmām, kas dod iespēju katram dzīvoklim uzstādīt savu patērētā siltuma uzskaites aparatūru. Ikvienam sildķermenim jāuzliek autonoms siltuma regulators, kas dos iespēju katrā istabā vai citā apkurināmā telpā uzturēt savu temperatūru un regulēt to dzīvokļa īpašniekam. Regulējošais vārsts kopā ar regulatoru maksā ap seši lati, un to nepieciešams uzstādīt katrā telpā. Regulatora darbība ir analoga ledusskapja temperatūras regulatora darbībai, bet atšķiras ar to, ka siltumapgāde notiek nepārtraukti. Tā pilnīgi tiek pārtraukta tikai tad, ja apsildāmās telpas temperatūra vairāk nekā par vienu grādu pārsniedz uzstādīto. Vārsts atveras pilnīgi, kad tā ir par grādu zemāka par uzstādīto. Regulēšanas diapazons ir no +7 grādiem līdz +27 grādiem (RTD tipa regulatoriem).
Tagadējos siltumtīklos ir pārmērīgi lieli siltuma zudumi. Tajos būtu jāpārliek pilnībā siltumizolētas caurules, ko ražo tepat Ozolniekos. Domāju, tas prasīs vairākus gadus.
Jāmodernizē pats Cukurfabrikas TEC. Pašlaik izplūstošo dūmgāzu temperatūra ir ap 150 grādu. Aiz katlu ūdens ekonomaizeriem jāuzstāda gaisa ekonomaizeri ar stikla caurulēm, izklāti ar keramiskām skābju izturīgām flīzēm, kuros sasilda katlā patērēto gaisu, dūmgāzu temperatūru pazeminot zem 100 grādiem. Tad tiks izmantots arī ūdens iztvaikošanas latentais siltums, kas ievērojami ceļ katlu lietderības koeficientu un samazina kurināmā patēriņu. Kurinot katlus ar dabasgāzi, nekādas problēmas neradīsies, kondensātu var novadīt tieši kanalizācijā. Citādi ir, ja izmanto mazutu vai šķeldu, jo tad kondensāts būs stipri skābs un to vairs nevarēs novadīt kanalizācijā. Būs nepieciešams skābes atdalīt vai vismaz neitralizēt.
Iespējams, ka ekonomiski izdevīgāk ir celt TEC katrā mikrorajonā, nekā likt gandrīz no jauna samērā garas siltumtrases. Domāju, ka vispirms pilnībā jānoslogo pašreizējais TEC, un tas būs ekonomiski visizdevīgākais variants, bet viss jāpamato ar aprēķiniem.
Pēteris Āriņš, bijušais Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas enerģētiķis
