Valsts kontrole Jelgavas pašvaldības kapitālsabiedrībās atklāj šaubīgus darījumus 12,44 miljonu eiro vērtībā un vēršas prokuratūrā; pašvaldība firmu šefus soda maigi un nepiekrīt kontroles secinājumiem
Bez atbilstošas iepirkuma procedūras pirkti autobusi un to remonta pakalpojumi. Tūkstošiem eiro prēmijās un piemaksās neesošiem darbiniekiem, turklāt laikā, kad to liedza valsts. Dāsni uzsauktas vakariņas sadarbības partneriem metropoļu restorānos, simtiem eiro vērti apakšveļas, smaržu, alkohola, kafijas un saldumu pirkumi, kas turklāt atskaitēs noformēti pat kā spirta salvetes vai acu spilventiņi. Dārgi komandējumi uz Puorteriko, Grieķiju un citām valstīm. Tie ir tikai daži tēriņi, ko izgaismo Valsts kontroles (VK) par divu gadu darbu veiktā revīzija deviņās Jelgavas pašvaldībai pilnībā vai daļēji piederošās kapitālsabiedrībās, kurās ieplūst arī nodokļu nauda.
Jelgavas pašvaldība, pārvaldot kapitālsabiedrības, kurās tai ir izšķirīga ietekme, un ieguldot savu mantu un finanšu līdzekļus privātā komercsabiedrībā, nav nodrošinājusi šo kapitālsabiedrību darbības atbilstību tikai pašvaldības funkciju īstenošanai un normatīvo aktu prasībām, kā arī ir pieļāvusi, ka var tikt nelietderīgi izlietota daļa no 12,44 miljoniem eiro – tā pēc pašvaldības uzņēmumos veiktās revīzijas ziņo VK.
Autobusi bez konkursa
Pašvaldībai piederošā SIA «Jelgavas Autobusu parks» (JAP) papildus sabiedriskā transporta pakalpojumiem sniedz autotransporta nomas pakalpojumus, bet par līgumu noformēšanu saviem darbiniekiem papildus algai maksājusi no 11,38 līdz 14,23 tūkstošiem eiro, kopumā nepamatoti iztērējot vairāk nekā 78 tūkstošus eiro.
VK norāda arī uz jau iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja konstatētiem sistēmiskiem pārkāpumiem – firma nav piemērojusi paredzētās iepirkuma procedūras vai kārtību, iepērkot autobusus un to servisa pakalpojumus par 8,84 miljoniem eiro. Vēl četras citas kapitālsabiedrības, tērējot bez konkursiem un izdevīgākās cenas noteikšanas, izlietojušas 709 tūkstošus eiro.
«Iepirkumi nav veikti atbilstoši likuma prasībām. Tas rada risku, ka pakalpojumi vai preces nav iegādāti par iespējami lētāko cenu. Daļa no samaksātās summas izlietota nepamatoti, bet mēs nevaram noskaidrot, cik liela, jo otrreiz tādu iepirkumu tajā dienā nevar noorganizēt,» saka VK padomes loceklis un Piektā revīzijas departamenta direktors Aivars Ērglis. Par «ļoti interesantu» viņš sauc JAP degvielas pirkšanas praksi. «Jelgavā ir pavisam īpatnēja situācija – ir 1995. gadā slēgti līgumi ar «Neste Latvija» par degvielas pirkšanas karšu izsniegšanu. Bet tas nav degvielas iepirkums! Tas ir tikai darījums, ka būs karte, bet tanī pašā laikā var pirkt degvielu visos citos benzīntankos. Šis līgums neparedz noteiktu degvielas daudzumu noteiktā laikā un par konkrētu cenu. Sākumā viņi vēl piesauca zemes nomas līgumu, jo iznomājuši «Nestei» zemi, un tas nozīmē degvielas piegādi,» stāsta A.Ērglis. Vēl skarbāk viņš vērtē miljoniem eiro autobusu iegādes darījumus, jo «sarunu procedūra notikusi, pamatojoties uz apstākļiem, kādi nemaz neeksistē».
Smaržas, vīni un panna gliemežiem
VK atklāja, ka sešas kapitālsabiedrības bez atbilstošiem dokumentiem par izlietojumu apmaksājušas neplānotus reprezentācijas izdevumus teju 62 tūkstošu eiro apmērā. Izdevumos iekļauts arī alkohols un maksa apkalpotājiem, savukārt piecas kapitālsabiedrības ir apmaksājušas reklāmas izdevumus 42 tūkstošu eiro apmērā, kaut tām nemaz nav mārketinga komunikācijas politikas un pierādījumu, ka reklāma tiešām bijusi izvietota.
Ar reprezentācijas tēriņiem teju 50 tūkstošu eiro apmērā īpaši izceļas Jelgavas poliklīnika, kuras vadība komandējumu laikā par uzņēmuma naudu pirkusi «Calvin Klein» T kreklus un bikses, lidostā ar D&G un citiem zīmoliem par simtiem eiro papildinājusi smaržu krājumus, bet par vairākiem desmitiem eiro nopirkusi pannu gliemežu gatavošanai. «Situācija ļoti vienkārša. Grāmatvedībā ir čeks par pirktajām precēm. Prasām paskaidrojumu, kāpēc siers uzskaitīts kā attīstoša rotaļlieta. Grāmatvede atbild – kā priekšniece lika, tā rakstīja. Vadītāja teic, ka nemēdz tulkot ārzemēs nopirktā čekos rakstīto. Varbūt viņa nemaz nezina, ko ir nopirkusi? To es nemāku pateikt,» komentē VK vadības pārstāvis.
Ceļojumos – arī sagādnieks
SIA «Jelgavas poliklīnika» ir apmaksājusi apmācību un semināru izdevumus vairāk nekā 20 tūkstošu eiro apmērā personām, kas nav tās darbinieki un neatbilst apmācāmo mērķauditorijai, savukārt komandējumos uz Itāliju un Spāniju devies arī šoferis, sagādnieks un citi cilvēki, kas nav ārstniecības personas, un tas izmaksājis teju 13 tūkstošus eiro.
Poliklīnika divu gadu laikā pamanījusies arī uzsaukt simtiem eiro vērtas vakariņas Eiropas metropoļu restorānos. Ēšanas laikā kāds no poliklīnikas speciālistiem apguvis inkontinences ārstēšanas prasmes, liecina paskaidrojuma dokumentācija. Citos gadījumos uzņēmuma vadība sarunājusi medicīnas aparatūras piegādes, tajā skaitā ar firmu «Digitex», kas iesaistīta Jelgavas slimnīcas vadības kukuļošanas skandālā. VK arī atradusi, ka poliklīnika par teju 500 eiro rīkojusi vakariņas Parīzes restorānā, un to mērķis bijis uzzināt, kādas studiju programmas iespējams apgūt Rīgas Stradiņa universitātē. VK norāda – mūsdienās to var uzzināt arī internetā, nebraucot un nevakariņojot Parīzē.
SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» bez atbilstoši noformētiem vai līguma izpildi apliecinošiem dokumentiem ir samaksājusi atlīdzību uzņēmuma līgumu izpildītājiem 10,6 tūkstošu eiro apmērā, kā arī izmaksājusi prēmijās 4190 eiro par labiem darba rezultātiem darbiniecēm, kuras nemaz nebija veikušas savus pienākumus, jo atradās ilgstošā prombūtnē.
Revīzijā arī atklāts, ka septiņas kapitālsabiedrības 4698 eiro samaksājušas par automašīnu izmantošanu un degvielas iegādi darbinieku brīvdienās. Piemēram, JAP valdes locekļa Pētera Salkazanova atskaites liecina, ka savas darba mašīnas bākā viņš iepilda vairāk degvielas, nekā tā pieļauj.
VK norāda, ka pašvaldība, tai kļūstot par dalībnieci uzņēmumā «AMO Plant», ir iesaistījusies transportlīdzekļu ražošanā, lai gan tās funkcijās ietilpst tikai komercdarbības veicināšana. Tāpat pēc kontroles revīzijas secināms, ka atkritumu tarifs Jelgavā varētu būt mazāks, ja SIA «Zemgales Eko» tarifs par gružu apglabāšanu, kā arī firmas tēriņi, būtu ekonomiski pamatoti. ◆
Valsts kontrole cer, ka būs konkursi un vīns nepārtaps sejas siltinātājā
Aivars Ērglis, VK padomes loceklis
◆ Es vienmēr vēršu uzmanību, ka vislielākajai interesei par revīziju rezultātiem jābūt iedzīvotājiem, jo viņiem ir tā iespēja nākamajās vēlēšanās izvēlēties, vai šie cilvēki ir pelnījuši, ka par viņiem atkal balso. Ar pašvaldību esam vienojušies par 14 mūsu ieteikumu ieviešanu un termiņiem. Domstarpības ar pašvaldību mums radušās atsevišķos jautājumos par to, kā mēs vērtējam to, ko redzējām kapitālsabiedrībās, kā arī par atsevišķu normatīvo aktu tulkojumu. Kas būs tas, kas pateiks, kam taisnība, nav zināms. Pagājušā gadsimta beigās bija revidējamās vienības, kas sadūšojās un gāja uz Augstāko tiesu skaidroties. Nevienā no tiesām neesam zaudējuši, tāpēc lielākoties mums ir taisnība. Tā kā šī kārtība vairs neeksistē, katrs paliekam pie sava viedokļa, jo nav augstākā arbitra. Normālās demokrātijas valstīs, ja VK ko pateikusi, tad tas nozīmē – tā arī ir. Pie mums VK vēl tādas autoritātes nav. Varbūt kaut kad attieksme mainīsies. Jelgavas mērs Andris Rāviņš gan mums izteica pateicību, jo galu galā VK darbs viņam palīdz pārvaldīt savas kapitālsabiedrības. Iespējams, Dome ņems nopietni mūsu secinājumus un tāda izšķērdēšana vairs nebūs iespējama. Ļoti ceru, ka vīnu par 70 eiro pirkt un grāmatvedībā uzskaitīt kā sejas siltināšanas līdzekli vairs nevarēs.
Anna Zīverte, Jelgavas poliklīnikas valdes locekle
◆ Poliklīnikas vadība ir stingri ņēmusi vērā VK ieteikumus un apņemas ieviest uzlabojumus, lai nodrošinātu efektīvāku uzņēmuma darbību. Mūsu iestādes primārais mērķis vienmēr ir bijis rūpēties par pilsētnieku veselību, nodrošinot iespējami zemāko pakalpojumu cenu un īstenojot konservatīvu fiskālo politiku. Runājot par konstatētajām nepilnībām, varu pateikt – likumpārkāpumi nav konstatēti. Tēriņu lietderības noteikšanas kritērijus mums nevarēja formulēt arī VK revidents. Sarakste ar VK ilga pusgadu, bet mūsu paskaidrojumi netika ņemti vērā. Uzņēmums strādā ekonomiski efektīvi, reprezentācijas izdevumi 2012. gadā tika samazināti par 43 procentiem. 2012. gadā poliklīnikas personāla vidējā darba samaksa bija 650 eiro, kas bija par 33 eiro zemāka nekā vidēji valstī. Sodu no pašvaldības vadības saņēmu, jo bija pamanītas dažas grāmatvedības nepilnības. Atbildu par visu, kas notiek uzņēmumā, bet tik labi nepārvaldu grāmatvedību. Acīmredzot kapitāldaļu turētājs uzskatīja, ka pārkāpumi ir lielāki nekā citos uzņēmumos. Sodu vērtēju kā adekvātu.
Andris Ķipurs, Jelgavas slimnīcas valdes loceklis
◆ Daļu VK ieteikumu esam ņēmuši vērā un savu darbu sakārtojuši atbilstoši tiem. Runājot par atzinumu, ka prēmējām neesošus darbiniekus, jānorāda, ka toreiz tās piemaksas bija darbiniecēm, kas atradās pēcdzemdību atvaļinājumā. Jā, ir tāds grēks – prēmijas maksājām, lai viņas motivētu atgriezties darbā pie mums. Mēs strādājam ar peļņu, neko nevienam nelūdzam, tāpēc varam to atļauties. Finanšu direktorei nepilnu divu tūkstošu eiro piemaksa pie algas ir par to, ka viņa ir arī iepirkumu komisijā. Viņa vienīgā ir tik zinoša un ar tādām prasmēm. Kaut kādā veidā darbinieki ir jāmotivē.
