Aizvadītajā gadā dažās mūsu rajona saimniecībās piena lopkopība ir bijusi nerentabla nozare, tāpēc slaucamo govju skaits ir manāmi sarucis.
Aizvadītajā gadā dažās mūsu rajona saimniecībās piena lopkopība ir bijusi nerentabla nozare, tāpēc slaucamo govju skaits ir manāmi sarucis. Daļu no tām likvidēja, daļu pārdeva, arī uz citu rajonu fermām.
Taču ir saimniecības, kur strādāts prasmīgi un kā govju produktivitātes, tā produkcijas kvalitātes rādītāji ir labi. Pēc pārraudzības rezultātiem, caurmērā no govs pagājušajā gadā rajonā ir izslaukts gandrīz 4000 kilogramu piena. Ļoti labi rezultāti ir lauksaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai «Daile-2», SIA «Vanči», zemnieku saimniecībām «Mežacīruļi» un «Rudeņi», arī paju sabiedrībām «Sesava» un «Lielvircava», kā arī citiem. Pamatu pamats šajās saimniecībās ir kvalitatīvā lopbarības bāze, dzīvnieki jau no dzimšanas tiek pareizi audzēti, tie ir labi attīstīti un spēj ražot produkciju. Liels darbs tiek ieguldīts kvalitatīva piena ražošanā.
Protams, bez zināšanām uz labiem rezultātiem cerēt nevar. Tāpēc lopkopjiem arvien tiek rīkoti dažādi semināri, kursi, lekcijas. Tā, vienā no nesenajiem semināriem ļoti lietderīgi bija Lauksaimniecības universitātes profesora Jāņa Latvieša ieteikumi govju nodrošināšanai ar vajadzīgajām barības vielām. Profesors izvērtēja daudzgadīgo zālāju nozīmi un uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem nosacījumiem lopbarības kvalitātes nodrošināšanā ir nenokavēta siena pļauja. No pāraugušas zāles kvalitatīvu barību iegūt nevar. Svarīgi ir lopbarību sabalansēt dažādas barības vielas vajadzīgā daudzumā un attiecībās. No pašražotajiem graudiem var gatavot spēkbarības maisījumus, liekot klāt 10 15 procentu zirņu, kas nodrošina nepieciešamo proteīna daudzumu. Jānis Latvietis analizēja arī piena garšas un smaržas izmaiņu iemeslus, skaidroja, kā to novērst.
Par ganāmpulka uzlabošanas iespējām stāstīja Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas galvenā speciāliste Daina Veska. Viņa informēja, ka stacijā ir augstvērtīgi vaislinieki, kuru izaudzēšanai tikuši izmantoti Dānijas un Zviedrijas šķirņu dzīvnieki. Dānijas sarkanās šķirnes govīm ir raksturīgi augsti izslaukumi, labs augums, savukārt Zviedrijas sarkanraibie dzīvnieki ir ar labu tesmeņa formu, nav lieli. Patlaban iegādāti augstvērtīgie ‘Angleras’ šķirnes vaislinieki. Šie ragulopi nav lieli augumā, tāpēc nerodas sarežģījumi atnešanās reizēs.
Lai uzlabotu gaļas kvalitāti, ir iepirkti gaļas šķirņu ‘Šarolē’, ‘Herfordes’ un vācu ‘Angus’ vaislinieki. ‘Šarolē’ govis un buļļi ir ļoti liela auguma, tie ātri aug un attīstās, ja ir nodrošināti atbilstoši apstākļi. Tā, telēniem līdz pat septiņu mēnešu vecumam četras piecas reizes dienā jāizbaro 10 12 kilogramu piena. Mazāki un pieticīgāki ir ‘Herfordes’ liellopi.
Lopkopji var izvēlēties saviem apstākļiem atbilstošus šķirņu dzīvniekus. Taču jāatceras, ka ar šķirni vien izslaukums un liels gaļas iznākums netiks panākts, kvalitatīvam dzīvniekam vajadzīga kvalitatīva kopšana un barošana. Ja to nodrošināt nevar, nav nozīmes izdot naudu par augstražīgas šķirnes dzīvnieku.
Par piena kvalitāti runāja akciju sabiedrības «Zemgales piens» laboratorijas vadītāja Paija Broliša. Viņa arī stāstīja, ka uzņēmums sadarbojas ar vairākām piena ražošanas saimniecībām, palīdzot kārtot dzesēšanas iekārtu iegādi un vēl citus jautājumus.
Lauksaimniecības universitātes docents Edgars Liepiņš skaidroja, kāpēc govīm saslimst tesmenis, kā no slimībām izvairīties, kas darāms piena kvalitātes labā.
Semināra nobeigumā dalībnieki nogaršoja «Zemgales piena» saražoto produkciju un priecājās gan par tās plašo klāstu, gan labo kvalitāti.
Visi bija vienisprātis, ka šādi mācību semināri ir vērtīgi, jo atsvaidzina atmiņā kādreiz zinātas, bet aizmirstas lietas, kā arī dod daudz jaunas un vajadzīgas informācijas.
