Iesniedziet to rajona padomē. Turklāt no arhīva jāsaņem izziņa, ka tēvs strādāja par pagasta vecāko.
(Turpinājums. Sākums 2. oktobra numurā.)
Iesniedziet to rajona padomē. Turklāt no arhīva jāsaņem izziņa, ka tēvs strādāja par pagasta vecāko.
Atliek vienīgi pierādīt, ka pret jūsu tēvu un ģimeni tika gatavotas represijas. Tāpēc nepieciešams saskaņā ar LR MK noteikumu nr. 443 17. punktu iesniegt vai nu arhīva dokumentus, vai arī arhīva izziņu, ka šādu dokumentu viņiem nav, tātad par to neesamību.
Šajā gadījumā personas pieteikuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš padomē nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.
Strīdus par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu izšķir tiesa. Izdarot augstāk minēto, ir pilnīgi iespējams, ka saņemsiet represētās personas dokumentu.
Sniedzot konsultācijas šajā jautājumā, jāsecina, ka mūsu valsts likumdevēja intereses neatbilst sabiedrības interesēm, sākums pareizs, ar 1992. gada likuma «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu» 1. pantu pasludina, ka par noziedzīgiem atzīstami komunistisko un nacistisko organizāciju totalitārie režīmi un represijas; ar 2. pantu pasludina, ka par politiski represētajām personām atzīstami tie, kas noslepkavoti vai miruši represiju rezultātā, ieslodzīti un izsūtīti; ar 3. pantu pasludina, ka par totalitāro režīmu netieši politiski represētiem atzīstami tie, kas izlikti no mājām un dzīvokļiem un kam atņemti īpašumi.
Ar lēmumu par šā likuma piemērošanu noteikts, ka statusu apliecina arī ar citiem dokumentiem, kas tiesiski apstiprina politisko represiju faktu.
Par dokumentu var būt tiesas spriedums, un likumdevējs uzdod LR MK līdz 1992. gada 1. septembrim nodrošināt apliecību izgatavošanu un sagatavot likumprojektu par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu politiski represēto un netieši politiski represēto personu garantijas viņu tiesību atjaunošanai un realizācijai visās tiesību sfērās.
Cilvēki, kuri bija uz to spējīgi, kārtoja savas lietas atbilstoši šiem normatīvajiem aktiem, gaidīja sev labvēlīgu rezultātu, bet 1995. gadā Saeimā atceļ likumu (rodas jautājums kuram bija nepieciešamas šī izmaiņas?) un tiem, kuri minēti 1992. gada likuma 3. pantā, sākas jauns šķēršļu posms ceļā uz savu tiesību atjaunošanu.
Pēc 1995. gada likuma iznāk tā: ja persona nav nogalināta, ieslodzīta cietumā, koncentrācijas nometnē, nav izsūtīta, nometināta vai pārvietota no pastāvīgās dzīvesvietas, bet ir tāda persona, kuras pretdarbība šiem režīmiem netika atklāta un kura tieši netika vardarbīgi represēta vai spēja izvairīties no represijām, ja šī persona vai viņas tuvinieki reāli tika pakļauti tiesību ierobežojumiem, piemēram, izdzīti, izlikti, paši aizbēga no represijām, un tiem atņēma visu, tad tās nevarēs būt politiski represētās personas, un apliecības tiem nepienākas, ja nevarēs pierādīt, ka pret tām tika gatavotas politiskās represijas.
Valdībai vajadzēja divus gadus, lai nedaudz uzlabotu personu, kuras izvairījās no politiskajām represijām, stāvokli savu tiesību atjaunošanā.
Ēriks Vēveris, tālrunis 3029174
