KNAB pārbaudē Jelgavas Domē konstatējis, ka, pagājušajā gadā trīs reizes izdodot rīkojumus par prēmiju izmaksāšanu Domes darbiniekiem, tajā skaitā arī pats sev, Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš pieļāvis administratīvo pārkāpumu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē Jelgavas Domē konstatējis, ka, pagājušajā gadā trīs reizes izdodot rīkojumus par prēmiju izmaksāšanu Domes darbiniekiem, tajā skaitā arī pats sev, Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš nav ievērojis likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto aizliegumu un pieļāvis administratīvo pārkāpumu. Šā gada marta beigās viņš sodīts ar 50 latu naudas sodu.
KNAB izskatījis divus iesniegumus ar lūgumu izvērtēt Domes priekšsēdētāja A.Rāviņa, viņa vietnieku Irēnas Škutānes un Jurija Stroda, izpilddirektora Gunāra Kurloviča un viņa vietnieka Viļa Ļevčenoka ienākumu gūšanas likumību, saņemot samaksu par amata pienākumu pildīšanu, kā arī prēmijas un pabalstus.
Darba samaksas nolikumu apstiprina decembrī
Pārbaudē noskaidrots, ka Domes Darba samaksas nolikums apstiprināts 2001. gada 27. decembra sēdē (jaunievēlētā Dome darbu veica no 2001. gada marta). Nolikumā Domes priekšsēdētāja amatalga noteikta 850 latu. Pirms tam tā mēnesī bija 400 latu. A.Rāviņš lēmuma pieņemšanā nav piedalījies, tādējādi ievērojot likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā noteiktos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus.
KNAB atgādina, ka vietējās pašvaldības priekšsēdētāja amats ir algots un Dome var lemt par citu algotu amatu noteikšanu. Tā nosaka arī priekšsēdētāja amatalgu un piemaksu apmēru. Saskaņā ar jau minēto Jelgavas Domes lēmumu Domes priekšsēdētāja vietnieku, kā arī izpilddirektora algas likme noteikta 85 procentu apmērā no priekšsēdētāja algas, bet izpilddirektora vietnieka algas likme – 80 procentu apmērā. Domes darba samaksas nolikums arī noteic, ka par darbu komisijās, valdēs un darba grupās var saņemt atlīdzību, bet, dodoties atvaļinājumā, var tikt piešķirts pabalsts līdz vienas mēnešalgas apmēram. Vēl sēdē nolemts, ka turpmāk pašvaldības darbinieki nesaņems prēmijas, bet, dodoties atvaļinājumā, viņi var saņemt vienreizēju pabalstu amatalgas apmērā.
Nolikuma sakarā interešu konfliktu nesaskata 2003. gada 21. augustā Dome nolikumā izdarījusi grozījumus un noteikusi, ka Domes administrācijas rīcībā ir līdz desmit procentiem no darba algas fonda darbinieku stimulēšanai.
Jaunievēlētā Dome strādāja no 2001. gada marta, bet Domes Darba samaksas nolikums apstiprināts decembra beigās. Tādējādi nav skaidrs, uz kāda pamata darbinieki šajā laikā saņēmuši prēmijas, pabalstus un Domes priekšsēdētājs devies komandējumos un atvaļinājumos (Darba samaksas nolikums ar punktiem par Domes priekšsēdētāja komandējumiem un atvaļinājumiem papildināts 2003. gada augusta lēmumā). KNAB norāda, ka šajā sakarā Domes priekšsēdētāja, viņa vietnieku, izpilddirektora un viņa vietnieka rīcībā nav konstatēti amatpersonu interešu konflikta normu pārkāpumi. Nav konstatēts, ka A.Rāviņš pats sev piešķir atvaļinājumus vai norīko sevi komandējumos. Rīkojumus attiecībā uz Domes priekšsēdētāju pieņēmusi viņa vietniece I.Škutāne vai izpilddirektors G.Kurlovičs.
Piešķirot sev prēmijas, pārkāpj likumu
Pārbaudē KNAB konstatējis, ka Domes priekšsēdētājs A.Rāviņš pagājušajā gadā trīs reizes – 19. maijā, 10. novembrī un 20. decembrī – izdevis rīkojumus par prēmiju izmaksāšanu Domes darbiniekiem, tajā skaitā arī pats sev. Tādējādi A.Rāviņš, kā informē KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas galvenais speciālists Andris Vitenburgs, nav ievērojis likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 11. panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu veikt darbības, kurās šī amatpersona ir personiski vai mantiski ieinteresēta. Proti, pildot amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Par valsts amatpersonai noteikto aizliegumu pārkāpšanu Domes priekšsēdētājs A.Rāviņš šā gada 29. martā saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. panta daļas un sodīts ar 50 latu naudas sodu. Tas ir zemākais sods, ko paredz šī Administratīvo pārkāpumu kodeksa daļa par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā. Pants amatpersonai paredz uzlikt naudas sodu no 50 līdz 250 latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.
Gūtie labumi ir piekritīgi valstij
Pēc tam, kad lēmums par administratīvo sodu būs stājies spēkā (mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas nebūs apstrīdēts Administratīvajā tiesā), saskaņā ar likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 30. pantu amatpersonai iestājas arī civiltiesiskā atbildība. Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai. Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina nodarītos zaudējumus, ar likumu pilnvarotajai valsts institūcijai vai valsts amatpersonai ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai likumā noteiktajā kārtībā prasītu atlīdzināt nodarītos zaudējumus. Zaudējumu piedziņa no amatpersonas notiek neatkarīgi no tā, vai persona saukta pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.
Attiecībā uz finanšu līdzekļu izlietojuma lietderīgumu Jelgavas Domē KNAB norāda, ka to, vai rīcība ar valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, noskaidro Valsts kontrole. Marta vidū KNAB Valsts kontroli informējis par domes iespējamo nelietderīgo rīcību ar finanšu līdzekļiem un lūdzis izvērtēt pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu.
“Ziņas” jau rakstīja, ka Valsts kontrole pārbaudi Jelgavas Domē veiks šā gada maijā plānotās revīzijas laikā. Tā paredzējusi pārbaudīt arī, cik lietderīgi, ekonomiski pamatoti un likumīgi noslēgts darījums par maksātnespējīgā Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma aktīvu iznomāšanu, zemes pirkšanu Krasta ielā un nodošanu nomā SIA “Zemgales tehnoloģiskais parks” un citus jautājumus.
