Vai drīkst plūkt pļavas puķes, salauzt zariņus vainagiem privātīpašumā esošā, citiem piederošā zemē?
Vai drīkst plūkt pļavas puķes, salauzt zariņus vainagiem privātīpašumā esošā, citiem piederošā zemē?
Saskaņā ar Latvijas Civillikumu īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu. Zemes īpašniekam pieder zemes virsa un viss, kas uz tās aug. Citam piederošas lietas var valdīt labticīgi. Piemēram: jums ir vajadzīgi bērzu un ozolu zari Jāņu svētkiem un jūs atbraucat pie attiecīgajiem kokiem, un tur nav nekādas zīmes, kas norādītu, ka zeme ir privāta. Tātad, ieguvuši savā valdījumā meklēto lietu, jūs neesat nevienu aizskāris. Cita lieta, ja jūs redzat zīmi, ka zeme ir privāta. Tad centieties vienoties ar zemes īpašnieku. Ja būs atļauja no zemes lietotāja vai īpašnieka, tad drīkst.
Kur atļauts kurināt Jāņu ugunskuru?
To var darīt visu publisko ūdeņu tauvas joslā un citur ar zemes īpašnieka atļauju. Protams, ievērojot ugunsdrošības noteikumus un citus nosacījumus. Vislabāk – meklējiet paziņas un draugus laukos.
Pie kurām upēm Zemgalē var brīvi atrasties Jāņu vakarā?
Laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» š.g. 27. maija numurā publicēti grozījumi Civillikumā. Jaunā redakcijā izteikts I, II un III pielikums. I pielikumā (1102.pantam) dots publisko ezeru un upju saraksts. Vēl pie publiskajiem ūdeņiem pieder jūras piekraste. Visi pārējie ūdeņi ir privāti. Publisko upju sarakstā ir 39 nosaukumi. Zemgalē Lielupe ar visiem atzarojumiem, Daugava no Krievijas līdz ietekai Rīgas jūras līcī. Mēmele, Mūsa, Iecava (no Dzērvītes upes) un citas. Pie minētām un te neminētām upēm jūs varat atrasties. Jāiepazīstas ar pielikumiem Civillikumam.
Vai var peldēties privātā dīķī, karjerā?
Ja pie šādiem ūdeņiem nav redzamas aizlieguma, brīdinājuma un citas zīmes, peldieties. Ja zīmes ir redzamas, vienojieties ar ūdeņu īpašnieku.
Vai pa visiem kartē uzrādītiem ceļiem drīkst brīvi pārvietoties?
Jebkurš drīkst pārvietoties pa visiem kartē uzrādītiem ceļiem, jo visi ceļi pieder valstij un pašvaldībām. Šiem ceļiem, šķērsojot privāto zemi, ir noteikts servitūta statuss vai arī tie ir atsevišķi no privātās zemes.
Vai drīkst bez atļaujas ogot un sēņot privātā mežā?
Likums «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu» noteic, ka meža izmantošana ir meža ekoloģisko īpašību izmantošana iedzīvotāju atpūtai un veselības nostiprināšanai, kā arī meža resursu ieguve sabiedrības materiālo un citu vajadzību apmierināšanai. Meža izmantošanas ie-robežojumi ir atkarīgi no meža ekoloģiskās un tautsaimnieciskās nozīmes, nevis no tā, kas ieguvis meža izmantošanas tiesības.
Meža īpašniekam ir pirmtiesības uz jebkuru meža izmantošanas veidu, izņemot savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un ārstniecības augu ieguvi.
Sēklu vākšanai, savvaļas ogu, augļu, riekstu un sēņu ieguvei realizācijas nolūkos valsts mežos un mežos uz lietošanā (arī īpašumā) nodotām zemēm ir vajadzīga meža zīme, kuru var saņemt mežniecībā. Bez meža zīmes personīgām vajadzībām var iegūt sulas, zarus, eglīšu, meiju u.c. dekoratīvo materiālu. Tas pats attiecas uz ogu, augļu, riekstu un sēņu ieguvi. Tātad savvaļas ogas, sēnes un riekstus fiziskās personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks nav noteicis mežā citu kārtību. Prakse liecina, ka citas kārtības kā likumā teikts, vienkārši nav.
Ēriks Vēveris, t.3029174
