Pirms rītdienas Latvijas Pagastu apvienības valdes ārkārtas sēdes vakar mūsu rajona pagasta priekšsēdētāju sanāksmē tika pausti atšķirīgi viedokļi par «Jaunā laika» iecerēto administratīvi teritoriālās reformas modeli.
Pirms rītdienas Latvijas Pagastu apvienības valdes ārkārtas sēdes vakar mūsu rajona pagasta priekšsēdētāju sanāksmē tika pausti atšķirīgi viedokļi par «Jaunā laika» iecerēto administratīvi teritoriālās reformas modeli, bet liela bija vienprātība, protestējot pret speciālo budžetu likvidēšanu.
Pagastu vadītāji speciālo budžetu (pašvaldības visvairāk interesē Autoceļu fonds un dabas resursu nodoklis) likvidāciju vērtē kā valdības mēģinājumu tādējādi risināt budžeta veidošanas problēmas. Kā skaidro rajona Padomes izpilddirektore Mudīte Priede, līdz šim speciālā budžeta pārpildīšanas gadījumā līdzekļi palika attiecīgās jomas rīcībā, savukārt speciālos budžetus iekļaujot valsts pamatbudžetā, valdība papildu līdzekļus var novirzīt citu problēmu risināšanai. Uzsverot, ka tikai uz vietas pagastā, nevis Rīgā labāk zināms, kur līdzekļi ieguldāmi, pašvaldību priekšsēdētāji vairs negrib pieļaut viltus gājienus (savulaik līdzīgi pazaudēta tā saucamā celma nauda) un iestājas pret speciālo budžetu likvidāciju.
Lai gan vairāki mūsu rajona pagasti anketā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai kā iespējamo vai alternatīvo variantu atzinuši novada veidošanu no visām 16 rajona pašvaldībām, «Jaunā laika» pēkšņā, bet pagaidām vēl neoficiālā iecere veidot 33 novadus uz 26 rajonu un septiņu lielo pilsētu bāzes vērtējama kā varas un finanšu centralizācijas tendence un demokrātijas drauds.
Lūk, daži sanāksmes dalībnieku viedokļi par jauno reformu:
«Kāpēc nostājamies pret Eiropas pašvaldību hartu, kur arī parastajam cilvēkam ir teikšana?»
«Variants apmierina. Tikai baida, kas notiks ar pašreizējiem pagastu vadītājiem, vai novadu vadība tiks iecelta vai ievēlēta. Jāzina, vai novadā būs pārstāvēti visi esošie pagasti. Visvairāk baida, ka vienas divu partiju cilvēki var pārņemt varu visā valstī. Visticamāk, pie teikšanas nonāks attiecīgās partijas cilvēki. Taču pierādījies, ka tieši tie, kas nav saistīti ar partijām, vairāk strādā cilvēku labā.»
«33 novadu varianta gadījumā lauku iedzīvotāji noteikti zaudēs. Par to, cik atpalikušas kļuvušas kādreiz attīstītās apdzīvotās vietas, šovasar pārliecinājāmies Lietuvā. Ja mēs patiešām domājam par saviem cilvēkiem, mums ir jāiestājas par pirmā līmeņa pašvaldībām.»
«Jādomā, kā piesaistīsim ES struktūrfondu naudu. Vai mazas pašvaldības to spēs?»
«Tā vairs nav reforma, tā ir pirmā līmeņa pašvaldību likvidācija. Kā cilvēks no Sidrabenes, nebūdams lietas kursā, varēs lemt par Kalnciema problēmām?»
«Redzam, kas valsts līmenī notiek,– kas ticis pie siles, tam tiek.»
«Mums nav tiesību izteikt nekādu viedokli, esam vēlēti. Pagastos pieņemtie lēmumi par reformu ministrijai ir aizsūtīti.»
Diskusijas dalībnieki pieļāva, ka jaunais variants izmantots arī kā ēsma. Pamatoti tika aktualizēts jautājums par pašreizējās rajona līmeņa pašvaldības efektivitāti.
Rīt pagastu apvienībā mūsu rajona pagastu viedokļus centīsies paust Māris Ainārs no Ozolniekiem un Lauma Kalvāne no Glūdas. Pašvaldību savienība pieļauj, ka tiks pieņemts lēmums par lauku pašvaldību ārkārtas sapulces sasaukšanu.
