1. Man sūta rēķinus, kuros soda nauda ir lielāka par parādu. Esmu dzirdējis, ka līgumsods nevarot būt lielāks par parādu. Vai līgumsods var būt lielāks par parāda summu un cik lielā apmērā var to pārsniegt?
1. Man sūta rēķinus, kuros soda nauda ir lielāka par parādu. Esmu dzirdējis, ka līgumsods nevarot būt lielāks par parādu. Vai līgumsods var būt lielāks par parāda summu un cik lielā apmērā var to pārsniegt?
Jā, līgumsoda apmērs var pārsniegt parāda summu. Apmērs nav ierobežots, izņemot gadījumu, kad līgumslēdzējas puses par ierobežojumu nav vienojušās. Civillikuma 1717. pantā teikts: «Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās (mantā, noteiktu darbību izpildē un citādi – piezīme mana). Līgumsoda apmēru noteic līdzīgi, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.»
Slēdzot līgumu un nosakot līgumsodu, pusēm vajadzētu arī noteikt, kas, maksājot naudu, tiek samaksāts vispirms – vai parāds, vai līgumsods. Ja tas līgumā nav noteikts, tad jāvadās pēc likuma noteikumiem, proti, tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Saskaņā ar līgumu iemaksātās naudas summas būtu vispirms jāuzskata par pamatparāda atmaksu, jo pretējā gadījumā, kad maksājumu ieskaita līgumsoda (soda naudas) segšanai, rodas situācija, kad parādnieks, pat ļoti gribot, nevarēs norēķināties ar kreditoru. Šādā situācijā parādās augļošanas pazīmes, un tās ir pretrunā Civillikuma 1. pantā ietvertajai normai par tiesību izlietošanu un pienākumu pildīšanu pēc labas ticības.
2. Vai tiešām man jāpērk makšķerēšanas karte, lai makšķerētu sev piederošā upes daļā?
Ja jūs esat ūdeņu īpašnieks, un tas ir tad, ja ūdeņi nav uzskaitīti Civillikuma 1. pielikumā, kas liecina, ka tie ir valsts īpašums, kā arī, ja ūdeņiem pieguļ jūsu zeme, jums saskaņā ar noteikumiem jāiegādājas makšķerēšanas karte. Zvejojot jebkurā ūdenstilpnē, tiek izmantoti valsts zivju resursi, tātad zivis pieder valstij, izņemot gadījumus, kad zivis pats esat ielaidis savā ūdenstilpnē. Runājot par makšķerēšanu, ja ūdenstilpnes īpašnieks vēlas izmantot savas zvejas tiesības, viņam jāvēršas pašvaldībā un jāpaziņo par vēlēšanos izmantot tās, lai saņemtu zvejas licenci. Pretējā gadījumā savā «dīķītī vai ezeriņā» ielikts tīkls un tā tālāk ir maluzvejniecība ar no tā izrietošām nevēlamām sekām.
Ēriks Vēveris, tālrunis 3029174
