Ceturtdien Tetelē notika konference «Bērnu un jauniešu drošība ekstremālās situācijās». To skolu vadītājiem, ārpusstundu darba organizētājiem un citiem interesentiem rīkoja bērnu un jauniešu organizācija «IMKA Tetele»*.
Ceturtdien Tetelē notika konference “Bērnu un jauniešu drošība ekstremālās situācijās”. To skolu vadītājiem, ārpusstundu darba organizētājiem un citiem interesentiem rīkoja bērnu un jauniešu organizācija “IMKA Tetele”*.
Kā atzina klātesošie, nesenie dabas notikumi spilgti apliecina, ka Latvijā maz esam sagatavoti praktiskai rīcībai ārkārtas situācijās. Nav runa tikai par dabas stihijām. Ārkārtas situācijas var rasties arī individuāli, kad dabā viss ir mierīgi.
“Bērniem tā gadās pēc daudz vienkāršāka principa, proti, mamma slauc, tētis skalda, es iešu peldēties… Nopietni par attiecībām ar ūdeni valstī nav runāts vismaz 15 gadu,” atgādināja Rīgas Pašvaldības policijas Ūdenslīdēju un glābšanas dienesta ūdenslīdējs Mikus Zamarajevs. Var gan iebilst – ja neskaita ziņu pārraides, kad tiek informēts par kārtējo bojā gājušo. M.Zamarajevs Rīgas skolās vada stundu garas pārrunas par drošību uz ūdens ar 12 – 14 gadu veciem jauniešiem. Šādā uzdevumā citā rajonā viņš bija pirmoreiz.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes vecākais inspektors Dainis Zemgalnieks atgādināja teorētiski zināmo par ugunsdrošību – evakuēšanas principiem, drošību sarīkojumos, pirotehniku.
Nils Klints, būdams viens no Latvijas āra dzīves speciālistiem, akcentēja, ka ir laiks novērtēt situāciju Latvijā. Valstī nav izstrādāts pietiekami konkrēts, izpildāms un vienots kritēriju kopums, kas būtu jāievēro bērnu, jauniešu pārgājienos un nometnēs, ja nerunā par komercnometnēm, kam ir cita specifika. “Nometņu vadītāji ir labi sagatavoti daudzās jomās, tomēr atsevišķā seminārā, ko vada augsti profesionāļi, vajadzīgs apgūt praktiskas iemaņas pirmās palīdzības sniegšanā. Arī nometņu likums ir pilnīgi atrauts no reālās situācijas. Nepieciešami standarti, tos nepārvēršot par absurdu. Laba pieredze šajā jomā ir ASV un Anglijai. Tur to smēlies arī Nils.
Atskatoties uz skautu nometni janvāra sākumā Ložmetējkalnā, N.Klints atzina, ka, paldies Dievam, viss beidzies labi. “Lai izkļūtu no meža, ceļu iztīrījām paši saviem spēkiem. Mums bija viss nepieciešamais – gan lokāls elektroenerģijas ražotājs, gan motorzāģis. Šķiet, bijām sagatavojušies ārkārtas situācijai labāk nekā valsts. Tagad ir jautājums, ko darīsim, – meklēsim, ko vainot, vai domāsim, kā atrisināt nepilnības,” teica N.Klints, piedāvājot arī konkrētus rīcības modeļus.
Jāpiebilst, ka nometne bija reģistrēta vietējā pašvaldībā atbilstoši likumam. Kāda jēga reģistrēties, ja ārkārtas situācijā pašvaldības vadītāji, zinot, ka teritorijā atrodas jauniešu nometne, neveic nekādus pasākumus – neseko, nebrīdina, neizsludina trauksmi. “Starp citu, kad sapratām, ka situācija ir ļoti nopietna, visu nakti par stāvokli Latvijā gaidījām ziņas arī radiostacijās. Dzirdējām, kas notiek Anglijā, Zviedrijā,” piebilda N.Klints.
*YMCA – Young Men”s Christian Association, YWCA – Young Women Christian Association. Organizācija dibināta 1844. gadā Anglijā. “IMKA Latvija” ir Eiropas un pasaules YMCA un YWCA dalīborganizācija.
