Saeimas vēlēšanas patiešām vairs nav aiz kalniem. Par to sāk liecināt pārāk daudzas politiķu aktivitātes, kas rāda, ka politiķi labprāt dažus mēnešus pirms vēlēšanām izliktos labāki un darbīgāki, nekā viņi patiesībā ir.
Saeimas vēlēšanas patiešām vairs nav aiz kalniem. Par to sāk liecināt pārāk daudzas politiķu aktivitātes, kas rāda, ka politiķi labprāt dažus mēnešus pirms vēlēšanām izliktos labāki un darbīgāki, nekā viņi patiesībā ir. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir pieteikt niknu cīņu korupcijai un uzdoties par partiju finansēšanas caurspīdīguma aizstāvjiem. Tas arī tiek darīts, tikai žēl, ka vairums Saeimā pārstāvēto partiju šīm tēmām ir pievērsušās tikai brīdī, kad vēlēšanas ir degungalā, bet diemžēl korupcija un partiju finansēšanu reglamentējošās likumdošanas pārkāpumi pastāv arīdzan laikā starp Saeimas vēlēšanām un valsts attīstībai un demokratizācijai ir ne mazāk aktuāli. Politiķiem, kā izrādās, «aktualitāti» nosaka brīdis, kad vēlētāji metīs urnās biļetenus.
Nu fiziskā vai juridiskā persona vienai politiskajai organizācijai gada laikā varēs dāvināt jeb ziedot summu, kas nepārsniedz 10 000 latu, – to paredz ceturtdien Saeimas otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Politisko partiju finansēšanas likumā. Līdz šim, kā zināms, fiziskā vai juridiskā persona partijai varēja ziedot ne vairāk kā 25 000 latu. Šādam lēmumam it kā ir cēls mērķis – pasargāt partijas no oligarhu un lielo uzņēmumu ietekmes, lai ziedoto naudu pieņēmušās partijas necenstos pieņemt ziedotājiem izdevīgus lēmumus, vai, vēl trakāk, sākt nodarboties ar valsts nozagšanu. Taču tā diemžēl ir tikai puse no patiesības. Otra puse ir tā, ka svarīgākas pašlaik ir nevis izmaiņas likumdošanā, bet gan tas, kā tiks veikta partiju finansēšanas kontrole. Jo, izmantojot fiktīvos ziedotājus, var sadalīt kaut miljonu latu, kuru viņi mazām summām it kā ir ziedojuši vienai vai otrai partijai, taču jāšaubās, vai tiks pārbaudīts katrs ziedojums partijām pāris simtu latu apmērā, nemaz nerunājot par mazākām summām. Turklāt, lai arī ideālisms un naivums Latvijā daudziem ir tik ļoti mīļš, neaizmirsīsim, ka mūsu valstī laikam nav nekas neparasts, ja kādam politiķim «mistiskā kārtā» pēkšņi kabatā uzrodas daudzi tūkstoši ASV dolāru. Ir, protams, arī eksotiskāku valūtu cienītāji… Tāpēc partiju finansēšanas atbilstība likumdošanas normām un caurspīdīgums galvenokārt būs atkarīgs no uzraudzības kvalitātes.
Bet uzraudzītājs būs topošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kuram pašlaik tiek izraudzīts vadītājs. Jācer, ka šis cilvēks nebūs saistīts ne ar vienu politisko spēku, lai gan Latvijā šādu cilvēku atrast būs, maigi sakot, pagrūti. Turklāt, visticamāk, KNAB būs pakļauts kādai no ministrijām, kuru jebkurā gadījumā vadīs kāda politiska spēka deleģēts ministrs. Otra lieta, kas ir ne mazāk svarīga KNAB neatkarībai, ir birojam paredzētais finansējums un tā avoti. Un ir jau pārāk labi zināms, kāda materiāltehniskā bāze un finansējums ir vairumam pašmāju tiesībsargājošo institūciju rīcībā – sākot ar nodokļu parādiem un beidzot ar parastu degvielas trūkumu. Skaidrs, ka šāda situācija drīzāk veicina korupciju, nevis palīdz cīnīties pret to, un, ja KNAB finansējums būs līdzīgs iepriekšminētajam, tad tā izveidei nav jēgas.
Vēl viens jautājums, par kuru, kā izskatās, nav pārāk daudz domājoši KNAB idejas iniciatori, ir funkciju koordinācija. Vienkārši Latvijā tiesībsargājošo iestāžu sāk kļūt par daudz, un rūpīgi jāskatās, lai to funkcijas nedublētos, jo birokrātija nekad nav veicinājusi noziegumu atklāšanu. Turklāt, šķiet, KNAB nebūs operatīvo darbību tiesību, tāpēc tā reaģēšana uz pārkāpumiem partiju finansēšanā vai amatpersonu deklarācijās varētu būt smagnēja un lēna, radot pārkāpumus pieļāvušajām personām lielākas iespējas izvairīties no soda.
Atgriežoties pie vēlēšanām, tomēr jāatzīst, ka šis laikam nav sliktākais veids politiskā kapitāla krāšanai, jo var gadīties, ka partiju finansēšanas kontrole arī patiešām uzlabosies. Taču apstāklis, ka šādas izmaiņas likumdošanā nav notikušas nedz pērn, nedz aizpērn, uzskatāmi norāda, pie kuras vietas politiķiem ir korupcijas apkarošana patiesībā.
