Ap 90 dalībnieku otrdien kompetenču attīstības centrā Jelgavā pulcēja Latvijas otrās skolu šaha olimpiādes Zemgales reģionālā fināla turnīrs. “Jelgavnieki te varētu būt aptuveni puse,” lēsa Valsts ģimnāzijas fizikas pasniedzējs un šaha pulciņa vadītājs Kārlis Daģis, kas uz turnīru atvedis savējos un gatavs piepalīdzēt organizatoriski arī rīkotājiem.
Latvijas Skolu šaha olimpiāde, kuras projekta iniciators ir Latvijas Šaha federācijas valdes loceklis Ilmārs Krūms, norisinās trīs posmos. Pirmajā katra skola varēja izvirzīt trīs labākos zēnus un tikpat meiteņu 1.–4., 5.–9. un 10.–12. klašu grupās reģionālajam finālam. Šā turnīra trīs labākie no katras grupas savukārt izcīna tiesības piedalīties Latvijas finālā maijā. “Tur jau viņiem piepulcēsies ap 200 Latvijas labāko jauno šahistu, sākot ar I sporta meistarības klasi, kas pirmajos divos posmos nepiedalās,” olimpiādes trīspakāpju sistēmu skaidro K.Daģis.
Jau aizvadīti Kurzemes un Vidzemes reģionu turnīri Kuldīgā un Valmierā. Pēc sacensībām Jelgavā, kur vidusskolu grupā tika izspēlēts arī īpašais Jurija Stroda kauss, kļuva zināms Zemgales labāko trijnieks. Aprīļa beigās par ceļazīmi uz lielo finālu sacentīsies arī Latgales un Rīgas reģiona skolēni.
Prāta spēli – arī skolu programmās
Pēc olimpiādes iniciatora Latvijas Šaha federācijas valdes locekļa I.Krūma vērojumiem, skolu jaunatnes interese par šahu aug, ko apliecina arī kuplais dalībnieku skaits projekta otrajā gadā – vairāk nekā 1000 skolēnu no 170 vispārizglītojošajām mācību iestādēm. “Ir skolas, kurās šahu prot tikai viens vai vairāki bērni, bet ir arī tādas, kurās jau tiek rīkoti atlases turnīri, lai Latvijas finālā tiktos labākie no labākajiem.” Jelgavu kā pirmo pilsētu Latvijā, kur divu skolu pirmajās divās klasēs šahs jau ieguvis fakultatīva priekšmeta statusu, I.Krūms uzskata par cerīgu priekšvēstnesi, lai pamazām, olimpiādes idejas rosināts, varētu īstenoties arī augstākais mērķis – spēles iekļaušana skolu mācību programmās.
“Tas jau noticis, piemēram, Spānijā, Slovēnijā, šaha ieviešanu skolās atbalsta arī Eiropas Padomes rezolūcija,” pastāsta I.Krūms. Arvien vairāk šaha pulciņu dibinās arī Latvijas skolās, taču idejas straujāku attīstību, viņaprāt, bremzē šaha spēles pratēju pedagogu trūkums. Viena no retajām, ar kuru laimējies mūsu pilsētai, acīmredzot ir mākslas zinātņu maģistre ar šahistes stāžu, savulaik Latvijas meiteņu un jauniešu izlases “pirmais galdiņš” Guna Skujiņa, kas trenē jaunos entuziastus Olainē un šajā mācību gadā fakultatīvi sākusi skolot spēles prasmē arī pirmo divu klašu audzēkņus Jelgavas 4. sākumskolā un 2. pamatskolā.
Interešu izglītības pulciņos šahu Jelgavā var apgūt arī Valsts ģimnāzijā, Spīdolas ģimnāzijā, 4. un 6. vidusskolā, trenera Viktora Krūmiņa vadīta Šaha nodaļa jau ilggadēji darbojas Bērnu un jaunatnes sporta skolā.
Trenē abas smadzeņu puslodes
“Šahs līdzās mūzikas instrumentu spēlei un matemātikai ir joma, kas, pēc zinātnieku pētījumiem, trenē abas smadzeņu puslodes,” uzsver Jelgavas Valsts ģimnāzijas pedagogs K.Daģis. Līdzīgās domās par spēles unikālo vērtību ir inženierzinātņu doktore RTU asociētā profesore un firmas “AKG Termotechnik” pētniecības nozarē strādājošā jelgavniece Agnese Līckrastiņa. “Šahs attīsta domāšanu un stratēģiskās plānošanas iemaņas, iemāca cīnīties, nepadoties, pēc zaudējuma saņemties, tā veidojot arī raksturu,” starp saviem kādreizējiem treniņbiedriem tagad sastopot gan augstskolu mācībspēkus, gan uzņēmējus un politiķus, sarunbiedre atzīst, ka spēles treniņos un sacensībās gūtajai pieredzei bijusi liela loma arī pašas profesionālajā karjerā. Starptautiskās meistares kvalifikāciju viņa ieguvusi studiju laikā Holandē, kā aktīvo šahistes gaitu spilgtāko notikumu atminas līdzdalību Latvijas izlases sastāvā 1996. gadā pasaules šaha olimpiādē Erevānā, bet uz Zemgales reģiona turnīru nu atvedusi abus dēlus – Aizupes pamatskolas audzēkņus Ilgvaru un Rihardu, kas divreiz nedēļā tiek vesti arī uz šaha treniņiem pie Gunas Olainē.
“Spēlēt iemācīja mamma, bet tagad jau otro gadu braukāju pie labās treneres uz Olaini,” pastāsta ceturtklasnieks Ilgvars un atklāj, ka pamazām pievienoties pierunājis arī ar šahu ne tik aizrautīgo vecāko brāli, kas mācās 6. klasē un turnīrā piedalīsies 5.–9. klašu grupā. Treneres dotie uzdevumi esot jāpilda arī mājās, kur pašās grūtākajās situācijās “mamma drusku palīdz”, taču laiks abiem šahistiem atliek arī citām puiku nodarbēm, tostarp karatē treniņiem pie Vitālija Mišina Jelgavas klubā “Vitus”.
Pēc turnīra septiņām kārtām kļūst zināms, ka Ilgvars jaunākajā grupā ieņēmis otro vietu un arī Rihards starp gados vecākiem konkurentiem cīnījies saviem spēkiem atbilstoši.
Iedvesmai – simultānspēle ar čempioniem
Turnīra norises vietā, šķiet, neatrast nevienu, kas par spēli nerunā ar aizrautību, bet īpaši viesi un jauno censoņu iedvesmotāji šoreiz ir Latvijas 2017. gada sieviešu čempione starptautiskā FIDE meistare Linda Krūmiņa un 2018. gada vīriešu čempions starptautiskais lielmeistars Ņikita Meškovs.
Linda, pirms sarokoties ar jaunajiem simultānspēles dalībniekiem pastāsta, ka arī pati šahu spēlē no agras bērnības, kad to sešu gadu vecumā iemācījis tēvs. Skolu šaha olimpiādes jēgu viņa saskata vērienīgajā iespējā popularizēt spēli un parādīt tās pievilcību, lai ar gadiem atklātos arī vērtība. “Spēle starp diviem pretiniekiem uz šaha galdiņa – tā ir arī psiholoģiska raksturu cīņa,” starp pašas atklātām vērtībām viņa uzsver arī spēles treniņos un sacensībās attīstīto pacietību. “Popularitātes ziņā, protams, pašlaik nevaram šahu salīdzināt ar futbolu, basketbolu vai tenisu, taču gribētos, lai tā augtu, lai šahs ienāktu katrā skolā kā interešu izglītība un vēlāk varbūt arī obligāts mācību priekšmets, kā tas ir, piemēram, Armēnijā,” teic Linda, kas šo sapni paņēmusi līdzi arī uz turnīru Jelgavā.
No popularizēšanas aspekta skolu olimpiādi augstu vērtē arī pašreizējais Latvijas vīriešu čempions Ņ.Meškovs. “Jo vairāk būs šādu pasākumu, jo labāk.” Savu ceļu līdz iespējai nodarboties ar šahu profesionāli rīdzinieks sācis četru gadu vecumā, bet sešos gados jau aizvests uz šaha skolu. “Sākumā tas bija kā hobijs, bet ar laiku kļuva par dzīvesveidu,” viņš atklāj, ka izvēlēto ceļu ne reizi nav nožēlojis. “Piedalos pasaules mēroga sacensībās, trenēju, organizēju meistarklases, dažreiz komentēju sacensības, rakstu par šahu, cenšos to popularizēt radio un televīzijā,” viņš raksturo profesionāļa plašo darbalauku, kurā viena diena šoreiz atvēlēta arī jaunajiem Zemgales censoņiem. “Bērniem, kas skatās uz čempionu kā piemēru, šāds simultānseanss ir ļoti svarīgs,” acīmredzot pēc paša pieredzē piedzīvotā teic starptautiskais lielmeistars.
Mūsējie Zemgales turnīra trijniekā
1.–4. klašu grupā
meitenēm1. vieta – Agnese Bojaruna, 4. vidusskola
zēniem
2. vieta – Ilgvars Līckrastiņš, Aizupes pamatskola
5.–9. klašu grupā
meitenēm
1. vieta – Paula Leite, Jelgavas Valsts ģimnāzija
2. vieta – Aleksa Ignatenko, 4. sākumskolazēniem
1. vieta – Henrijs Reinis Varavs, Jelgavas Valsts ģimnāzija
3. vieta – Roberts Dambergs, Ozolnieku vidusskola
10.–12. klašu grupā
meitenēm
3. vieta – Elīna Līcīte, 4. sākumskola (4. vieta 5.–9. klašu grupā)
zēniem
2. vieta – Rihards Pauniņš, Jelgavas Valsts ģimnāzija
Jurija Stroda dāvāto kausu vidusskolu grupā ar 7 punktiem no 7 iespējamiem ieguva Rolands Ķiņķeris no Zemgales vidusskolas.
