Uz «Zemgales Ziņu» lasītāju jautājumiem atbild Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors Aivars Bernāns.
Uz «Zemgales Ziņu» lasītāju jautājumiem atbild Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors Aivars Bernāns.
Izskatās, ka privatizācijas sertifikātu termiņu laikam nepagarinās?
– Šo jautājumu valdība izskatīs septembrī un atbilstoši situācijai izlems.
Kā būs ar kompensācijas sertifikātiem?
– Vēl nav beigusies kompensācijas sertifikātu piešķiršana, un tiesās atrodas simtiem neatrisinātu strīdīgu lietu. Valdība ir informēta, ka tos šogad izmantot nav iespējams. Darba grupa, kas šo jautājumu izskatīja, valdībai rekomendēja sertifikātu izmantošanas termiņu pagarināt. Nepalielinot to, būs pārkāpta LR Satversme. Ir reāls pamats domāt, ka termiņš tiks pagarināts.
Saeimas deputāts Māris Vītols stāstīja, ka atmaksās privatizācijas sertifikātus. Vai tas būs tikai represētajiem?
– Tikai represētajiem, kuri pensijas vecumu būs sasnieguši līdz šā gada 31. decembrim, dzēsīs privatizācijas sertifikātus par to nominālvērtību atbilstoši izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā pavadītajam gadu skaitam, izmaksājot to vērtību naudā – vienu sertifikātu par vienu gadu. Pārējiem par sertifikātiem jācenšas iegūt īpašumu vai arī tie jāpārdod. Ir izdarītas izmaiņas pantā, kas paredz, ka represētajiem tos ieskaitīs speciālā fondā un neatkarīgi no derīguma termiņa par tiem būs iespējams saņemt naudu.
Sertifikātus ieguldīju privatizējama uzņēmuma akcijās. Pagāja gads, no uzņēmuma ne ziņas, ne miņas. Ko darīt?
– Jāinteresējas pašā uzņēmumā. Pašreiz gada pārskati ir jau apstiprināti, tāpēc jānoskaidro, vai uzņēmums strādājis ar peļņu. Ja tā, jāveic akciju dereģistrācija. Vērtspapīru konta apkalpošanai vispirms nepieciešams izvēlēties banku, kurai uzticaties. Tā atvērs naudas kontu, kur ieskaitīt dividendes. Ja uzņēmuma akcijas tirgo biržā, jāseko tās ziņām un nepieciešamības gadījumā var domāt par akciju pārdošanu.
Esmu pirmās šķiras mantiniece, bet neesmu represētā un to cilvēku skaitā, kam līdz šim piemērota kompensācija. Vai man ir kādas cerības sagaidīt kompensāciju naudā?
– Naudas kompensācija par kompensācijas sertifikātiem pienākas bijušajiem zemes īpašniekiem, viņu politiski represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem un politiski represētajiem īpašnieku pārdzīvojušajiem laulātajiem, kā arī tā saucamajiem neapmierinātajiem zemes pieprasītājiem. Kopumā tādu ir astoņi tūkstoši cilvēku. Turpretim kompensācijas sertifikāti par lauku apvidus zemi piešķirti 72 tūkstošiem. Naudu saņems tikai ap desmit procentu no viņiem.
No līdz šim piešķirtajām kompensācijām desmit miljonu latu apmērā šogad plānots izmaksāt piecus miljonus. Labākajā gadījumā tas notiks rudenī. Tātad šajos piecos gados kopš lēmuma pieņemšanas nav bijis naudas, lai kompensāciju izmaksātu tiem, kam tā jau pienākas. Bet pārējiem tas ir nesasniedzams sapnis. Kopēja kompensāciju vērtība pārsniedz 70 miljonu latu, un Latvijas valstij tā ir «nepaceļama» summa.
Ko jūs man ieteiktu darīt?
– Kopš aprīļa kompensācijas sertifikātu cenas ceļas. Ja nevēlaties iegādāties īpašumu, sekojiet sertifikātu cenu izmaiņām un izlemiet, kad tos pārdot.
Jānis Naglis solīja, ka kompensācijas sertifikātu cenas celsies līdz latiem desmit – četrpadsmit.. Vai viņam var ticēt?
– Šie apgalvojumi nav bez pamata.
Kā veidojas zemes tirgus?
– Zemes vērtība, kas izpērkama tikai par kompensācijas sertifikātiem, ir pielīdzināma sertifikātu nominālvērtībai. Zemes lietotājiem kompensācijas sertifikātus ir izdevīgi pirkt pat par lielu naudu, nevis pēc tam zemi izpirkt par naudu.
Vircavas pagastā jau labi sen iesniedzu pieteikumu par meža stūra iegūšanu īpašumā Jaunsvirlaukas mežniecībā, bet rezultāti nav zināmi. Ko darīt?
– Jāinteresējas Valsts zemes dienesta rajona nodaļā vai pagasta zemes komisijā. Ja šī zeme vēl nav aizņemta, jums ir tiesības uz to pieteikties no jauna: aprīlī likums par zemes privatizāciju lauku apvidū atkal ir «atvērts», lai paplašinātu zemnieku saimniecības, veidotu jaunas un izmantotu zemi citiem nolūkiem.
Pirms diviem gadiem jūs Jelgavā man kā represētai personai atbildējāt, ka par sertifikātiem saņemšu kompensāciju naudā. Šo laiku līdz 63 gadu vecumam esmu izvilkusi, bet kā būs turpmāk?
– Šogad jūsu vecuma represētajām personām piešķirtā kompensācija naudā vēl netiks izmaksāta. Toreiz, kad runājām, situācija bija citāda. Valdības apstiprinātajā budžetā šī nauda tika paredzēta. Diemžēl izmaiņu rezultātā izmaksas kārtība kļuva citādāka. Arī šogad ar paredzētajiem pieciem miljoniem latu nepietiks, lai segtu kompensācijas jūsu vecuma cilvēkiem.
Kurš bija tas gudrais, kas nolēma, ka tiem, kam laukos piederēja desmiti un simti hektāru zemes, pienākas kompensācija naudā? Bet par pilsētas zemi, kur daudziem nebija pat hektāra, kompensācija naudā nepienākas?
– Tas jums jājautā Annai Seilei, viņa ir visu šo likumprojektu autore. Manuprāt, priekšlikums par kompensāciju naudā nebija taisnīgs. Kompensācijas sertifikāti tika piešķirti, lai dotu iespēju iegūt līdzvērtīgu īpašumu, nevis naudu.
Esmu tādā vecumā, ka to zemi un īpašumu vairs nevajag!
– Uzticiet sertifikātus citai personai, lai tā saimnieko jūsu vietā un gūst no tā kādu labumu.
Kur lai cilvēks izmanto kompensācijas sertifikātus, kurus tikai šogad par zemi Rīgā dabūšu?
– Jā, par zemi pilsētās visi kompensācijas sertifikātus vēl nav saņēmuši. Un to izmantošanas termiņš acīmredzot tiks pagarināts.
Vai, privatizējot dzīvokli, ņem vērā to, ka kādreiz, no uzņēmuma saņemot dzīvokli, īrnieki apmaksāja daļu tā vērtības?
– Ja pēc tam šis dzīvoklis vai māja nav noformēts kā kooperatīvais īpašums, iemaksas netiek ņemtas vērā.
Runāju 110 dzīvokļu īrnieku vārdā. Kādreizējās Lauku celtniecības tresta mājas Jelgavā joprojām nav sagatavotas privatizācijai. Vairums iedzīvotāju ir pensionāri, kam nav liekas naudas dzīvokļu paātrinātai privatizācijai. Vai tas nebūtu pamats privatizācijas sertifikātu termiņa pagarināšanai?
– Jelgavā kopumā privatizācijas gaita rit normāli. Pašlaik dzīvokļu un zemes privatizācijas tempi ir ļoti lieli un nav pamata pieņemt lēmumu par kārtību un termiņiem, kā tiks pabeigta sertifikātu izmantošana dzīvokļu un zemes privatizācijā. Valdība par šo jautājumu lems septembrī, kad informācija būs pilnīgāka. Ir daudz apstākļu, kas vedina domāt, ka sertifikātu derīguma termiņš tiks pagarināts.
Gribu atgādināt, ka līdz 1. jūlijam lēmums par dzīvokļu privatizāciju jāpieņem īrniekiem, kas privatizācijas uzaicinājumus saņēmuši līdz šā gada 1. janvārim. Dzīvojamo māju nodošana privatizācijai un pieteikšanās paātrinātajai privatizācijai turpināsies arī pēc šā datuma. Un vēl – Jelgavā kā īpaši atbalstāmā reģionā arī dzīvokļu privatizācijā, nosakot to vērtību, piemērojams koeficients 0,7.
Ja nemaldos, maijā valdība izmainīja noteikumus par sertifikātu un naudas attiecībām, privatizējot zemi.
– Sertifikātu un naudas attiecības, privatizējot zemi, ir 80 un 20 procentu. Bet īpaši atbalstāmos reģionos, kāds ir Jelgava, šī proporcija ir desmit procentu naudā un 90 procentu kompensācijas sertifikātos.
Vietējā pašvaldība zemi zem diviem objektiem jau atļāva iegūt īpašumā par privatizācijas sertifikātiem…
– Tas ir nelikumīgi. Norēķins veicams tikai un vienīgi kompensācijas sertifikātos.
Valsts akciju sabiedrība «Centrālā reģiona ceļi» savas mājas Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai nodeva janvārī, bet vispārējai privatizācijai tās vēl nav nodotas. Tiek piedāvāts tās privatizēt paātrināti. Bet kāpēc man par to būtu jāmaksā papildu nauda un sertifikāti?
– Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija tai nodotās mājas, domāju, sagatavos vispārējai privatizācijai. Par to varat interesēties apsaimniekotājfirmā.
Dzīvoju deviņstāvu mājas pirmajā stāvā. Vai man dzīvoklis obligāti jāprivatizē?
– Tā nav spiesta lieta. Varat palikt kā īrnieks ar beztermiņa īres tiesībām, un jūs no dzīvokļa var izlikt, ja nemaksājat par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Es gan ieteiktu padomāt un painteresēties, cik jūsu dzīvoklis maksā pārdošanas vai mainīšanas gadījumā, un tad pieņemt lēmumu, vai ir vērts to par sertifikātiem iegūt īpašumā.
Kā var privatizēt māju, kas ir avārijas stāvoklī? Kur paliek īres nauda, ja mājā nav veikti nekādi remontdarbi?
– Tā ir pašvaldības kompetence. Turklāt šī ir ļoti izplatīta sūdzība. Cilvēki, sākot skaitīt samaksāto īres naudu un redzot, ka nekas netiek darīts, pamatoti uzskata, ka nauda tiek izmantota citiem mērķiem. Iekasētais būtu jāizlieto nama uzturēšanai. Taču īpašnieks pašvaldības personā var atļauties īrniekiem – saviem vēlētājiem – «uzspļaut» un izmantot naudu citiem mērķiem. Varu vienīgi pateikt, ka privatizācijas cenai jābūt atbilstošai mājas stāvoklim. Ja nams ir sliktā stāvoklī, cenai jābūt ievērojami zemākai par normālas mājas cenu.
Diemžēl vienīgā iespēja sakārtot māju ir privatizēt dzīvokļus un dibināt mājas apsaimniekošanas biedrību. Tad kopā salikto naudiņu godprātīgi var izmantot mājas sakārtošanai. Sabiedrību var izveidot pat daži privatizēto dzīvokļu īpašnieki un izvēlēties, kā tērēt īres naudu. Un mājas apsaimniekotājfirma vai namu pārvalde būs spiesta atskaitīties par katru izlietoto santīmu. Tāpēc šādu sabiedrību ir vērts izveidot.
Pašlaik Ekonomikas ministrijas departaments palīdz sagatavot brošūru, kas dzīvokļu īpašniekiem sniegs pamatzināšanas par šādas sabiedrības izveidi un turpmāko tās darbību. Nākamais vajadzīgais solis ir konsultāciju dienesta izveide, lai cilvēki jebkurā pilsētā par zināmu samaksu varētu aicināt profesionālu konsultantu, kas palīdzētu gan nodibināt sabiedrību, gan tikt skaidrībā par mājas uzturēšanas izdevumiem.
