«Labi, ka man kaut uz pusgadu ir darbs par simt latiem mēnesī. Ziemā sniegu tīrīt ir grūti, taču ceru, ka veselība izturēs. Vispār stāvoklis ir traģisks,» teic 47 gadus vecā bezdarbniece, agrāk pārdevēja Sandra Priede, kas vakar strādāja Jelgavas muzeja apkārtnē. Viņas ģimenē, kurā ir nepilngadīgs bērns un bērns invalīds, pēdējā laikā vienīgais regulārais ienākums ir vīra pensija. Ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu Jelgavas pilsētā un rajonā izveidotas 624 tā saukto stipendiātu darba vietas, kur strādājot var saņemt ESF pabalstu jeb tā saukto stipendiju simt latu mēnesī.
«Pateicoties ESF stipendiātu darbam, kas sākās septembra beigās, savos mežos un parkos esam sakopuši meliorācijas sistēmas, kā arī veikuši daudzus citus labus darbus » atzīst Jelgavas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» mežzinis Pēteris Vēveris. Pilsētas mežos un parkos viņa virsvadībā strādā astoņas bezdarbnieku brigādes. Tajās ir pa trim četriem vīriem, kas ar mačetēm cērt krūmus un atvases. Rudens un ziema dod darbuKā skaidro aģentūras projektu vadītāja Ilona Lediņa, lielākais darba vietu pieplūdums (235) bija novembrī, kad sākās lapu grābšana. Šīs darba vietas saglabājas arī ziemā, kad jātīra sniegs. Daži bezdarbnieki strādā pašvaldības uzņēmumā «Zemgales EKO», aģentūrā «Kultūra». Visur atsauksmes par viņiem ir labas. Darba kavējumu dēļ no programmas atskaitīti tikai seši cilvēki. Vajadzīgi papildu līdzekļi«Patlaban valstī ir 80 tūkstoši bezdarbnieku, kas nesaņem pabalstus. Sociālās spriedzes mazināšanai domāts ESF projekts «Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai», kurā no 2009. gada augusta līdz 2010. gada beigām paredzēts iesaistīt 38 tūkstošus bezdarbnieku un kura finansējums ir 21, 6 miljoni latu,» stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta projektu vadītājs Egils Vidžups. Viņš atzīst, ka, cerot uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos 2010. gada beigās, ievērojama daļa projekta līdzekļu iztērēti jau šogad. Patlaban gan šāda optimisma trūkst, tādēļ E.Vidžups cer, ka projektam atradīsies papildu līdzekļi. «Būtu ideāli, ja šo nodarbināšanas laiku varētu pagarināt,» atzīst agrākais celtnieks Oskars (51 gads), kurš nezina, ko darīs pavasarī, kad stipendijas darbs pilsētas sakopšanā viņam beigsies. Kā atzīst Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils, vēl smagākā stāvoklī ir tie pabalstus nesaņemošie 1054 pilsētas un rajona bezdarbnieki, kuri gaida rindā uz stipendijas darba vietām, kas lielākā skaitā varētu atbrīvoties tikai martā, aprīlī.
