Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija, ka iedzīvotājiem var nākties maksāt nekustamā īpašuma nodokli arī par malkas šķūnīšiem, ja īpašnieki nav paziņojuši pašvaldībām, ka tajos neveic saimniecisko darbību, sacēlusi pamatīgu jezgu Finanšu ministrijā. Ierēdņi attapušies, ka likumā iekļauta aplama norma, kas var radīt lielu jucekli nodokļa piemērošanas un iekasēšanas laikā. Jau drīzumā likums tikšot grozīts.
«Ziņas» šonedēļ rakstīja, ka ar šo gadu iedzīvotājiem var nākties maksāt ne vien līdz šim ierasto zemes nodokli, bet arī nodokli par dzīvojamajām telpām un palīgēkām, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība. To paredz pērnā gada nogalē lielā steigā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli». Valsts likumā arī noteikusi – par to, ka ap māju izvietotajās ēkās netiek veikta saimnieciskā darbība, īpašniekam pašam ir pienākums paziņot pašvaldībai. Ja tas nav izdarīts līdz 1. februārim, katra būve – šķūnīši, pagrabi vai garāžas – tiks apliktas ar 1,5 procentu nodokļa likmi, jo pašvaldība pieņems, ka tajā norisinās saimnieciskā darbība. Kaut arī šis termiņš jau garām, pašvaldībās par nodokļa izmaiņām īstas izpratnes nav. Līdz 1. februārim Jelgavas pašvaldībā nebija vērsies neviens no 25 tūkstošiem jelgavnieku, kam pieder kāds īpašums. Savukārt pēc laikraksta publikācijas Jelgavas Domē vērsušies vairāki desmiti satrauktu īpašnieku un visas dienas garumā nemitīgi zvanījis telefons, stāsta Jelgavas Domes Finanšu nodaļas speciālists Aigars Strupulis.Pašvaldība gan solīja – pat ja rudenī tiktu atsūtīts nodokļa aprēķins arī par šķūnīti vai garāžu, vēršoties pašvaldībā, tas tiktu atcelts. Pašvaldību savienības idejaNekustamā īpašuma nodokli administrē (aprēķina, izsūta paziņojumus ar maksājamo summu un iekasē) pašvaldības, atgādina Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace. Viņa arī teic, ka pārpratumu radījušo normu likumā rosinājusi iekļaut Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Likuma grozījumi stājās spēkā dažas dienas pēc pieņemšanas, tāpēc LPS esot ieteikusi – lai vietvarām būtu vieglāk noteikt, kuras īpašumā esošās būves ir dzīvojamās telpas, kuras izmanto saimnieciskajā darbībā un kuras ir vienkārši palīgēkas, likt pašiem iedzīvotājiem par to paziņot pašvaldībai. Lai nekustamā īpašuma nodoklis netiktu piemērots arī par pirti vai malkas šķūnīti, īpašniekam pašam Ministru kabineta noteikumos nr.495 (pieņemti 2006. gada 20. jūnijā) jāatrod veidlapa, kurā norādāmi ar nodokli neapliekamie objekti. Tā jāaizpilda un jānogādā savā pašvaldībā līdz 1. februārim, teikts likumā. Pēc tam pašvaldība, līdz 1. jūlijam saņēmusi datus par visām tās teritorijā esošajām būvēm un to kadastrālo vērtību, aprēķina un iekasē nodokli. Uz domi katram nebūs jāietKā stāsta B.Melnace, tikai pēc informācijas presē Finanšu un Tieslietu ministrijas, kā arī Pašvaldību savienība attapušās, ka likumā noteiktais pienākums ir aplams. Tuvākajā laikā tikšot veikti likuma grozījumi, izslēdzot šo normu. Tie, kas līdz šim godprātīgi aizpildījuši veidlapas un nogādājuši pašvaldībā, būšot palīdzējuši aprēķināt nodokli, bet tiem, kas to nav izdarījuši, ministrija iesaka nesatraukties, jo nekādu sankciju par likumdevēja nepārdomāti veiktajiem normatīviem nebūšot. «Ļoti ātri mēģināsim risināt šo jautājumu un maksimāli vienkāršosim procesu, lai būtu šī informācija, bet netiktu apgrūtināta otra puse – iedzīvotāji,» portālam diena.lv solījis Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš. Viņš piebildis, ka valstī ir pietiekami daudz reģistru, lai pašvaldības pašas noskaidrotu tām nepieciešamo informāciju.
