«Ja viņi būtu zinājuši, ka trimda ilgs piecdesmit gadu, daudzi latvieši Otrā pasaules kara beigās nebūtu prom braukuši,» teica rakstniece Anna Velēda Žīgure, kas sestdien Jelgavas Latviešu biedrības rīkotājā pasākumā prezentēja savu 2009. gada nogalē iznākušo grāmatu «Viņi. Ceļā». Izdevums gan dokumentāli, gan autors tekstā liecina par tiem vairāk nekā 120 tūkstošiem latviešu, kuri 1944./1945. gadā atstāja savas mājas, dzimteni. Patiesi līdz kaulamStāsts galvenokārt ir par divsimt bēgļu nometnēs pārdzīvoto. Materiāli iegūti sarunās dažādās trimdas zemēs, ieskaitot Austrāliju. Vairāki pieraksti, vēstules ir tik patiesas, ka to paudēji un autori lūguši ar īstajiem vārdiem tos neparakstīt.Uz tikšanos ar rakstnieci Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas zālē bija atnākuši aptuveni simts pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēku, tostarp tādi, kas atceras karu un okupācijas varu maiņas. Kaut gan vairums jauno grāmatu vēl nebija lasījuši, izdevās emocionāli bagāta, optimistiska saruna. Vecā jelgavniece Velta Rieksta atminējās Jelgavas nopostīšanu 1944. gada vasarā. A.Žīgure piebilda, ka jelgavniekiem kā sevi cienošiem ļaudīm vajadzētu izdot fotoalbumu par pilsētas postījumiem. Fotoalbumu par padomju aviācijas Helsinku bombardēšanu Ziemas karā izdevuši somi (deviņdesmito gadu sākumā šo izdevumu A.Žīgure dāvinājusi Jelgavai, un tas apskatāms Jelgavas muzejā). Atceras dziesmiņuAplausus izpelnījās 1929. gadā dzimusī jelgavniece Vizma Leja, kura uzdziedāja sarkastisko Staļina laiku pagrīdes dziesmiņu «Zupā gaļu meklēju es». Kā patriotiski noskaņotai jaunietei viņai sāpīgāk par karā nopostīto Jelgavu bijis apzināties savas nacionālās valsts zaudējumu. Literārais pasākums ievadīja Jelgavas Latviešu biedrības 130. jubilejas gadu. Par to runājot, A.Žīgure atzina, ka Jelgavas biedrība patlaban liekas ņiprāka pat par Rīgas Latviešu biedrību, kas ieslīgusi savstarpējos kašķos. Šodienas ekonomiskās un politiskās krīzes apstākļos rakstniece optimismu un darba prieku smeļ līdzībā, ka arī atmodas sākumā baltiešu izredzes tik ārā no padomju impērijas likās bezcerīgas, taču galu galā notikumu attīstība iegrozījās pozitīvā virzienā. Rakstnieci sveica profesore Baiba Rivža, kas aicināja šogad atzīmēt ne tikai Latviešu biedrības apaļo jubileju, bet arī 210 gadus, kopš Jelgavā veidota universitāte. A.Žīguri sveica arī Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks.A.Žīgure sarakstījusi vairākas grāmatas, ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere, bijusi pirmā Latvijas vēstniece Somijā.
