Pagājušās nedēļas nogalē Latvija svinēja jūras svētkus, kas nu jau kādu laiku mūsu piejūras pilsētās un miestos tiek atzīmēti ar lielu pompu.
Pagājušās nedēļas nogalē Latvija svinēja jūras svētkus, kas nu jau kādu laiku mūsu piejūras pilsētās un miestos tiek atzīmēti ar lielu pompu. Zvejnieku svētki šogad tika atzīmēti arī Rojā, kur tie gandrīz pārvērtās par traģēdiju. Proti, negadījumā kaskadieru trika laikā cieta 15 cilvēku, no kuriem deviņi guva apdegumus. Turklāt klātesošajiem ugunsdzēsējiem, kā tas Latvijā nereti mēdz būt, automašīnā nemaz nebija ūdens, un liesmas vajadzēja likvidēt ar ugunsdzēšamajiem aparātiem.
Visu atbildību par notikušo jau uzņēmies Latvijas Gumijlēcēju klubs (LGK), kas organizēja minēto kaskadiera atrakciju, taču vēl joprojām nav skaidrs, kādēļ nebija izdarīts viss iespējamais, lai novērstu potenciālo nelaimi. Šis gadījums kārtējo reizi apliecina, ka Latvijā publiskajos pasākumos pietiekama uzmanība netiek pievērsta drošības jautājumiem, un nepalīdz pat bēdīgā pieredze pēc Talsu traģēdijas vai vairākiem citiem negadījumiem autosacīkšu laikā. Acīmredzot tajā jāiesaistās arī likumdevējiem, reglamentējot stingrākus noteikumus, kā jārīko publiskie pasākumi.
Ceturtdien mediķi organizēja sava solītā streika otro kārtu, un šoreiz visā republikā streikoja ap 4000 mediķu, tai skaitā nepilns tūkstotis bija pulcējies arī pie Ministru kabineta ēkas. Streiku atbalstīja arī Zemgales slimnīcas: Jelgavā, Dobelē, Bauskā un Aizkrauklē, līdzīgi kā citviet Latvijā, ceturtdien no plkst.8 līdz 16 tika sniegta tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Galvenā mediķu prasība ir darba algu paaugstināšana medicīnas personālam un kopējā veselības un sociālās aprūpes budžeta papildināšana līdz 7% no iekšzemes kopprodukta. Šoreiz mediķi streikoja pat par spīti tam, ka valdībā ir panākta konceptuāla vienošanās par vidējās algas paaugstināšanu veselības aprūpē nodarbinātajiem līdz 140,99 latiem no 1. oktobra.
Viens no streika galvenajiem saukļiem bija aicinājums neuzticēties valdībai. Tikai nav skaidrs, kādēļ mediķi savas prasības izvirza tieši tai, ja jau vienlaicīgi aicina valdībai neuzticēties. Pēc pašreizējā scenārija izskatās, ka arī septembrī mēs neizbēgsim no vispārējā mediķu streika, jo pirms Saeimas vēlēšanām veselības aprūpē nodarbinātie noteikti vēlreiz vēlēsies atgādināt par savām problēmām.
Trešdien Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāka pieņemt partiju deputātu kandidātu sarakstus 8. Saeimas vēlēšanām. Jau ilgāku laiku pirms oficiālā pieņemšanas laika rindu pie reģistrācijas bija ieņēmuši Sociāldemokrātu savienības (SDS) un «tēvzemiešu» pārstāvji, kas kā pirmie gribēja iesniegt savus deputātu kandidātu sarakstus. Pārējās partijas vai to apvienības savus kandidātu sarakstus varēs iesniegt otrdienās, trešdienās un ceturtdienās līdz pat 6. augustam, kas ir pēdējā diena, kad CVK pieņems deputātu kandidātu sarakstus. Savus pieteikumus var iesniegt tikai tās partijas, kuras speciālā depozītā iemaksājušas 1000 latu, kurus atgūs tikai tajā gadījumā, ja partija pārsniegs noteikto 5% barjeru un tiks pārstāvēta Saeimā. Šis noteikums vismaz daļu sīko populistisko partiju atturēs no vēlmes kandidēt un pabļaustīties pirmsvēlēšanu periodā.
Pakistānas tiesa ASV žurnālista Daniela Pērla slepkavībā apsūdzētajam Šeiham Omaram piespriedusi nāves sodu, bet viņa trim sabiedrotajiem – mūža ieslodzījumu. «The Wall Street Journal» žurnālists Pērls tika nolaupīts 23. janvārī Pakistanas pilsētā Karači, bet par viņa izdošanu ASV tika pieprasīts atbrīvot no apcietinājuma vairākus islama fundamentālistus.
Šāds Pakistānas tiesas spriedums ir zināma nodeva ASV, cerot arī turpmāk uz finansiālu un cita veida palīdzību. Turklāt citu spriedumu arī pārējā civilizētā pasaule nesaprastu. Nav šaubu gan par to, ka tad, ja Šeiham Omaram nebūtu pievērsta visas starptautiskās sabiedrības uzmanība, spriedums musulmaņu apdzīvotajā Pakistānā varētu būt arī citāds, jo par tiesiskas valsts principiem šajā gadījumā runāt būtu nekorekti.
Pagājušo svētdien Francija svinēja nacionālos svētkus – Bastīlijas dienu. Gadskārtējās Bastīlijas dienas parādes laikā kāds vīrs no ģitāras futrāļa izvilcis karabīni un mēģinājis veikt atentātu pret tajā brīdī vaļējā automašīnā braucošo prezidentu Žaku Širaku. Tomēr parādes skatītāju laikus saceltā trauksme novērsa briesmas un policijai izdevās aizturēt ultralabējo Frederiku Forsaitu, kas mēģināja izdarīt neprofesionālo atentātu. Šādas aktivitātes norāda tikai uz to, ka pēdējā laikā labējie radikāļi, saasinoties imigrācijas problēmām, kļūst arvien bīstamāki un viņu organizācijām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Spānija tomēr nav izturējusi Marokas spiedienu un patriekusi marokāņu karavīrus no sev piederošās Perehila salas Gibraltāra jūras šaurumā. Perehila atrodas tikai 200 metru no Marokas cietzemes teritorijas, un šī valsts izteikusi pretenzijas uz Spānijai kopš 17. gs. piederošo salu. Tomēr operācijas gaitā neviens nav cietis un, domājams, turpmāk Maroka vairs neuzdrošināsies izvietot karaspēku uz Perehila salas.
