Iespējamos iemeslus, kādēļ daži jūtas citādi nekā izskatās, klāsta psiholoģe Dita Lūka.
Iespējamos iemeslus, kādēļ daži jūtas citādi nekā izskatās, klāsta psiholoģe Dita Lūka.
Katram cilvēkam piemīt noteikta seksuālā orientācija. Viens jūtas kā sieviete, dažs kā vīrietis, cits ne īsti viens, ne otrs. Ne vienmēr daba ir izveidojusi cilvēka fizisko ķermeni atbilstoši viņa iekšējām izjūtām.
Kādēļ tā notiek? Nav vienas konkrētas atbildes, taču ir vairāki pieņēmumi:
iespējams, homoseksualitāte iedzimst. Šā pieņēmuma pamatā ir ideja, ka novirze no dabā pieņemtā rodas jau ģenētiski un nav dzīves laikā maināma;
iespējams, ka tas ir vecāku audzināšanas rezultāts. Ja vecāki audzina dēlu kā meiteni, ģērbj kleitās, pucē, prasa meitenei atbilstošu uzvedību, tad nav brīnums, ka bērns apgūst šo uzvedības modeli un arī kā pieaugušais rīkojas atbilstoši iemācītajai seksuālajai lomai. Taču ne vienmēr šajā gadījumā cilvēks kļūst par homoseksuāli vai transseksuāli. Apzinātā vecumā cilvēks pats izvēlas savu seksuālo orientāciju, un varbūt tā atšķirsies no vecāku uzspiestās;
iespējams, ka tā ir slimība. Ja tā, tad ir jābūt kādam ierosinātājam vīrusam, bet, cik zināms, homoseksualitāte neizplatās ne pilienu veidā, ne kā citādi. Tātad šis pieņēmums ir apšaubāms.
Cilvēks sabiedrībā uzvedas tā, kā viņš jūtas. Tikai viņš pats ir tiesīgs izlemt, kas īsti viņš ir – sieviete vai vīrietis. Vai sabiedrība to pieņem, tas jau ir cits jautājums.
