Jautājam, kā varētu izpausties Latvijas Bankas prezidenta piesauktā iespējamā talonu sistēmas ieviešana un vai pašlaik būtu nepieciešams «aiztikt» PVN.
Irēna Baraškina, LLU EF lektorePaverdzinātas tautas apliecinājumsSituācijā, kad valda vispārēja iedzīvotāju neapmierinātība ar valsts pārvaldi un neuzticība tai, talonu sistēma tiktu uztverta kā jauna spekulatīva afēra. Personificēta talonu, kuponu vai cita veida vērtības dokumentu ieviešana stiprinātu uzticību valstij, ja ar to palīdzību tiktu sniegts atbalsts iedzīvotājiem, kas ekonomiskās lejupslīdes dēļ palikuši bez ienākumiem vai arī tie ir pārāk zemi, lai nodrošinātu cilvēcīgu dzīvi. Šāda atbalsta sistēma varētu tikt veidota arī valsts un privātās partnerības formā, kas motivētu vietējos ražotājus un samazinātu ārvalstu kapitāla turētāju starpniecībā gūtās peļņas aizplūšanu no valsts. Sociālā atbalsta iedzīvotāju apgādes tīklus varētu veidot paši ražojošie uzņēmumi, piedāvājot produktu iegādes priekšapmaksas sistēmu bez starpnieku uzcenojuma. Bet, ja talonus ieviestu kā norēķinu veidu atalgojuma izmaksai strādājošajiem, tad tie līdzinātos stigmām – paverdzinātas tautas apliecinājumam.Augstais patriotisms motivē amerikāņus atbalstīt vietējo biznesu un turpināt iepirkties arī grūtos ekonomiskos vai politiskos apstākļos, bet tas nav raksturīgi Eiropas patērētājiem. Apvienotā Karaliste, kas 1973. gadā pirmā ieviesa 10 procentu patēriņa nodokli, vislabāk izpratusi ar šī nodokļa iekasēšanu saistītās likumsakarības un pirmā uz laiku pazemināja nodokļa likmi (no 17,5 līdz 15 procentiem), lai stimulētu patēriņu un tā atbalstītu arī mazumtirdzniecības uzņēmumus. Arī Latvijā PVN bija jāsamazina, nevis jāpaaugstina jau ekonomiskās lejupslīdes sākumposmā, jo neesam slēgta, bet atklāta ekonomika, kur visi makroekonomiskie procesi norit ārēju faktoru ietekmē, nevis tā, kā valsts iekšienē tiek noteikts. Pašlaik PVN likmes samazināšana, ticamākais, nemainītu patēriņa apjomus, taču vismaz atjaunotu Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēju vietējā tirgū. Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārsTā būtu jokaina metodeLatvijas Bankas (LB) prezidents ekonomisko situāciju nosauca par krustcelēm starp saņemtu un nesaņemtu aizdevumu, ko izšķirs valdības pašreizējais darbs ar budžeta izdevumu samazināšanu un strukturālo reformu virzīšanu. Vienošanās ar EK un SVF paredzēja 2009. gada budžeta deficītu piecu procentu apmērā no IKP, taču pasliktinājās ekonomiskā situācija un IKP krituma prognoze. Vizītē ES un ASV finanšu ministrs aprīlī panāca nerakstītu vienošanos, ka tādēļ budžeta deficītu varētu palielināt līdz septiņiem procentiem no IKP. Izdevumu samazināšana grūtā kombinācijā ar ekonomikas sildīšanas pasākumiem ir vienīgais loģiskais ceļš, kas ļautu tautsaimniecībai pakāpeniski atkal nostāties uz kājām. Taču process vietām buksē – deficīts pagaidām ir tuvāk 11 procentiem nekā septiņiem. Tas palielina risku, ka starptautiskie aizdevēji nākamo aizdevuma daļu nepiešķirtu. Tad budžetā var pietrūkt līdzekļu, un tos aizvietot var nākties arī ar jokainām metodēm – kaut vai minēto talonu sistēmu, tā remdējot naudas deficītu. Valdībai jāpabeidz centīgi iesāktais, tad nebūs vajadzības domāt par taloniem vai citiem surogātnaudas veidiem.PVN ir Finanšu ministrijas un valdības kompetence. Nesenais PVN pielikums notika brīdī, kad valdībai bija jāizšķiras – samazināt deficītu uz mazāku izdevumu rēķina vai arī, neturpinot meklēt ietaupīšanas iespējas valsts pārvaldē, mēģināt konkrētu summu iekasēt nodokļos. Pēteris Strautiņš, «Swedbank» sociālekonomikas ekspertsTas ir apspriežams jautājumsNezinu, ko ar to domāja Rimšēviča kungs, taču te var rast zināmus salīdzinājumus ar citām valstīm. Deviņdesmito gadu sākumā valdīja cita situācija – nebija izveidojusies tirgus ekonomika, bija deficīts, un, lai situāciju risinātu, valsts ar taloniem sadalīja iespēju iegādāties dažādas preces zem tirgus cenas. Nedomāju, ka pašlaik kāds tās metīsies regulēt. Jautājums par taloniem būtu jāapspriež ne saistībā ar ekonomisko krīzi. Piemēram, ASV pastāv «food stamps» jeb pārtikas taloni, ko piešķir sociālās palīdzības saņēmējiem, un jāņem vērā, ka arī pie mums šo cilvēku skaits palielināsies. Šāda sistēma nodrošina, ka palīdzība tiek izlietota saprātīgiem mērķiem, nevis, kā tas bijis daudzos gadījumos ar bērnu pabalstiem, kas vienkārši tika nodzerti. Iespējams, šādi taloni būtu risinājums. Pieļauju, ka Rimšēviča kungs cenšas sabiedrību un lēmumu pieņēmējus mobilizēt aktīvai rīcībai, un tas ir ļoti būtiski. Nākamā gada beigās un pēc tam būtu jāsākas ekonomikas augšupejai, taču labvēlīgais nākotnes scenārijs būs apdraudēts, ja nesakārtosim valsts budžetu un neveiksim strukturālas reformas.Valsts budžets patlaban nevar atļauties pazemināt PVN, jo tā samazinātu valsts ienākumus. Tā būtu glābiņa meklēšana ilūzijās.
