Viņa teju elpo, kļuvusi mazasinīga, bāla, viņas vielmaiņu traucē «propka», ko dēvē arī par krīzi. Daži runā, ka tā jau pārvarēta, taču es gan tā neteiktu. Un kas pie tā visa vainīgs? Ne jau es, vecais pensionārs Tenis, kas visu mūžu godīgi valstij maksājis nodokļus un nekad nav izvairījies no atbildības, lai cik dārgi tas arī maksātu. Parādiet man šodien kaut vienu darba devēju, kas nešmauc valsti! Un kaut vienu darbinieku, kas dusmojas, ja darba devējs nemaksā viņam lielo piķi aploksnē! Mīļie mani, tāpēc jau mēs esam, kur esam.Ko es ieteiktu… Mazāk čīkstēt un pīkstēt. Stādīt kartupeļus. Maizi pirkt tikai vietējo uzņēmēju veikalos un tikai tādu, kas cepta savā Tēvzemē. Pienu arī – no vietējām govīm vai vismaz vietējo ražotāju tirgoto. Jā, varbūt tas ir pāris santīmu dārgāks, bet padomāsim par to, ka tā nauda paliks savā Tēvzemē. Bet nauda tai ir kā asinsrite. Ja nauda neatradīsies kustībā, Tēvzeme var neatlabt. Un tas nozīmē, ka vairs nebūs naudas pensijām un pabalstiem pašiem neaizsargātākajiem. Vēl man ir jautājumi, kas mēra pulsu Tēvzemei, cik bieži to dara? Varbūt ir arī kāds, kas visu laiku, kā saka, tur roku uz pulsa. Līdzšinējā valdība slikti tikusi galā ar šo uzdevumu. Domāju, ka arī vietējās pašvaldības ir nepietiekami centušās. Tāpat arī Valsts ieņēmumu dienests. Mēs neesam raudātāju tauta, mēs esam dziedātāji, dejotāji, ēdāji, alus vēderi. Līdz šim esam bijuši kā piektais ratu ritenis. Bet mūsu Tēvzeme – vilcēja. Būtu laiks pārmaiņām. Jābeidz māžoties. Mācīsimies vairāk strādāt, mazāk muldēt, godīgāk dzīvot (maksāt nodokļus) un iztikt ar mazāku naudas masu! Lai katrs par savu dzīvi atbild pats! Pietiks visu vainu savās neveiksmēs uzvelt Tēvzemei. Neienāk prātā, ko viņa mums varētu pārmest, ja vien spētu runāt?Ko jūs teiktu par uzaicinājumu piedalīties šādā diskusijā: dzīve Tēvzemē 2030. gadā? Es atbildētu tā. Kālab sapņot tik tālu? Jādzīvo tūlīt un tagad, jo ne katrs novilks tik tālu. Jāmīl, jāgodā sava Tēvzeme, tās likumi un tikumi, sava tauta un ģimene, savs darbs un savas mājas tūlīt pat. Nekavējoties! Tikai tā varam cerēt sveiki un veseli sagaidīt 2030. gadu savās mīļajās mājās, nevis kaut kur svešumā vai citos medību laukos.
