Vai ministram Rozem var pārmest neizdarību, kas varētu mainīties pēc protestiem, un kas notiks, ja uzlabojumu nebūs?
Māris Šņickovskis, Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs Ceram piesaistīt uzmanībuMēs regulāri saņemam dažādus jaunumus, un ir sajūta, ka kaut kas zemnieku labā tiek darīts visos līmeņos, tā ka nav jau tā, ka viss ir slikti. Tajā pašā laikā varbūt ir kāds, kas pašreizējā ministra vietā varētu strādāt labāk.Jāpanāk subsīdiju izlīdzināšana, lai būtu vienādi maksājumi visās ES valstīs, nepieciešama valstiska tālākejoša lauksaimniecības politika, plāns, lai būtu skaidrs, ko un cik zemniekiem ražot. Daudzu zemnieku ģimenēs bērni ir skeptiski noskaņoti pret lauksaimniecību, taču ne mazums mums izdodas pārliecināt, ka šajā jomā ir jādarbojas. Vienlaikus daudz jauno agronomu diemžēl savā specialitātē nesaskata perspektīvu un apsver došanos politikā. Pašreizējā situācijā pasaulē liela nozīme ir Ķīnai ar tās lēto darbaspēku un produkciju. Taču mums būtu jāattīsta eksports uz NVS valstīm, piemēram, Baltkrieviju, Ukrainu, kur ir liels pieprasījums un iespējas realizēt savu pienu, graudus.Ar protestiem ceram piesaistīt cilvēku uzmanību zemnieku katastrofālajam stāvoklim, kā arī panākt kredītprocentu maksājumu pagarinājumu. Nepieciešama arī informācijas aprite, cilvēkiem jāskaidro situācija, lai nerastos baumas. Ja ar šodienas akciju neko neizdosies panākt, zemnieki brauks uz Rīgu un ar vērienīgu protesta pasākumu paralizēs galvaspilsētu. Kaut kas lietas labā jādara, un valdībai jāsaprot, ka tā neatrodas kaut kur tālu no mums, bet tepat līdzās.Voldemārs Strīķis, LLU profesorsAr ministru uz traktoraZemniekiem bija grūti prognozēt, ka cenas pazemināsies, un pastāv globālāka problēma – Eiropas politika, kas nav īsti korekta pret jaunajām dalībvalstīm. Rozi tur diezin vai var vainot, jo Briselē ir savi kanoni, kurus grozīt grūti. Lauki nav lielpilsētas, kur visi domā, ka badā jau nenomirs, vairāk rūpējas par kaķiem un suņiem, bet lauku produktus redz uzreiz fasētus. Patlaban, manuprāt, ministram Rozem ir nepietiekama rīcībspēja, bet zemnieki vairāk iegūtu, ja būtu ar viņu vienoti, uzsēdinātu ministru uz traktora, dotos uz Ministru kabinetu un iesniegtu savas prasības. Viņš ir kvalificēts, ir strādājis, varbūt bijis pārāk korekts un tādēļ nav spējis izsist to, ko vajag zemniekiem. Cits viņa vietā, iespējams, uzreiz ar dakšām dotos uz Briseli.Ja izdosies atrast steidzami nepieciešamos 24 miljonus latu, aktuālākās problēmas tiks atrisinātas, bet uz situāciju reāli jāskatās arī pašiem zemniekiem – varbūt «treknajos gados» viņi bijuši par daudz paļāvīgi, nedomāja, kā ražot lētāk un palielināt konkurētspēju; piena cena bija divreiz augstāka nekā tagad, un daudzi domāja, ka tā būs mūžīgi. Ceru, pēc protesta akcijas lauksaimniecība tiks iekļauta to nozaru skaitā, kuras atbalstīs no lielā aizdevuma naudas, un zemnieki vairāk tiks sadzirdēti, sabiedrība vairāk sapratīs viņus un to, ka lauki Latvijā ir nozīmīgi.Juris Lazdiņš, biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājsAtbalsts nepārtapa darbosProtestējam, lai parādītu neapmierinātību, ka lauku uzņēmējdarbība un lauku dzīve pašlaik atrodas sabrukuma priekšā. Zemnieki vienojušies par virkni ekonomisku prasību saistībā ar valsts garantētiem kredītiem, lai lauksaimniecības kooperatīvi varētu norēķināties ar piegādātājiem un zemnieki sagatavoties pavasara ražošanas sezonai. Prasām savlaicīgu atbalsta maksājumu izmaksu, palīdzību tiem, kam ir grūtības segt kredītsaistības, un pasākumus vertikāli integrētu ražošanas ķēžu izveidei, piešķirot kredīta garantijas piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, kas piederētu tikai piena ražotājiem. Valdībai, lai tā pieņemtu lēmumus, esam devuši nedēļu laika.Nepieciešama skaidra, stabila lauksaimniecības stratēģija un tiešo maksājumu izlīdzināšana ES valstu starpā. Prasām ieviest regulācijas mehānismu, nosakot, ka piena cena veikalos nedrīkst pārsniegt iepirkuma cenu vairāk nekā divas reizes. Šīs prasības izskanējušas iepriekš, tās vārdos atbalstījuši dažādi politiķi, ieskaitot zemkopības ministru, taču atbalsts nav pārtapis darbos.Pašlaik zemnieki vienoti cīnās par šo uzstādījumu iekļaušanu valdības darba kārtībā. Nav pamata uzskatīt, ka pirmdienas sarunās ar ministriem un premjeru apsolītā nekavējošā rīcība varētu nesekot. Tomēr vairumam zemnieku izmisums un neticība par valdības spēju rīkoties ir tik liela, ka daudzi aicina uz radikālākām protesta akcijām.
