Jelgavnieks Ivans Biguns strādājis par mehanizatoru lauksaimniecības kooperatīvajā sabiedrībā «Bramberģe» Glūdas pagastā.
Jelgavnieks Ivans Biguns strādājis par mehanizatoru lauksaimniecības kooperatīvajā sabiedrībā «Bramberģe» Glūdas pagastā. Bet tā savu darbību sašaurinājusi, un mehanizators zaudējis darbu. Tad arī sācies viņa cīniņš ar priekšniecību par visas savulaik apsolītās maksas saņemšanu. Pēc vairāku instanču neefektīvas izstaigāšanas vīrs apmeklēja arī redakciju.
Līgums paredz maksāt par virsstundām
Lietas būtība īsumā šāda: darba līgums ar kooperatīvo sabiedrību I.Bigunam noslēgts 1994. gada 15. martā. Viens tā punkts paredz, ka par virsstundām, kas noteiktas virs gadā paredzētā apjoma, tiks maksāta vidējā izpeļņa divkāršā apmērā. Diemžēl ikdienā šo solījumu sabiedrības priekšsēdētāja Nellija Oļekna ignorējusi. I.Bigunam kā fermas mehanizatoram strādāt vajadzējis gandrīz bez brīvdienām un no rīta līdz vakaram. Mēnesī viņš bijis nodarbināts caurmērā ne mazāk par 240 stundām.
Pavisam Glūdas pagasta saimniecībā I.Biguns nostrādājis 20 gadu. Normāla alga – 500 – 600 rubļu – par darbu saņemta vienīgi kolhoza «Nākotne» pastāvēšanas laikā. Līdz ar kooperatīvās sabiedrības izveidi allaž izjusts līdzekļu trūkums.
Mēnesī viņam aprēķināts ap 100 latu. Turklāt reizumis naudas vietā par darbu strādājošajiem maksāts natūrā – ar kādu mājlopu. Bet, kad ražošana sākusi samazināties, paju sabiedrības priekšsēdētāja atteikusies arī no solījumiem samaksāt par virsstundām.
No iestāžu apmeklējumiem mazs labums
Ivans Biguns ar savu problēmu bijis Valsts darba inspekcijā, tiesā un pie diviem advokātiem. Taču apmeklējumi palikuši bez rezultāta. Valsts darba inspekcijas Jelgavas reģionālās iestādes inspektors Ēriks Miezis sniedzis formālu atbildi. Tajā teikts, ka pārbaude «Bramberģē» izdarīta oktobra sākumā. Kooperatīvās sabiedrības vadītāja N.Oļekna rakstiski sniegusi paskaidrojumu, ka maksāšanu par virsstundām no 1994. līdz 1997. gadam viņa neatzīst, jo samaksa mehanizatoram aprēķināta pēc padarītā darba apjoma. Inspektors arī norāda, ka I.Bigunam ir tiesības vērsties tiesā. Darba algu par šo gadu – 200 latu – N.Oļekna sola izmaksāt pēc savstarpējo norēķinu nokārtošanas par saņemtajām iekārtām un dzīvniekiem.
Jelgavas tiesā I.Bigunam pieteikuma noformēšanai ieteikts meklēt advokāta palīdzību. Tiesas namā izvietotajā birojā pēc nelielām pārrunām advokāts, nepamatojot iemeslu, no lietas atteicies. Bet advokātu birojā pilsētas centrā atteikums saņemts, tiklīdz uzzināts, ka lieta saistīta ar atalgojumu…
Advokāts Jānis Riekstiņš «Ziņām» uzsvēra, ka cilvēkam, kurš civiltiesiskā kārtībā grib aizstāvēt savas intereses, pašam jābūt spējīgam par tām iestāties. Proti, jābūt faktiem jeb šajā gadījumā virsstundu darbu apliecinošiem dokumentiem, kā arī jāzina konkrēta summa, ko pieprasīt no darba devēja. J.Riekstiņš arī norādīja, ka likums šādas situācijas paredz izskatīt vispirms darbavietas strīdu izskatīšanas komisijā. Ja tādas neesot un darba devējs atsakoties to izveidot, to varot panākt ar Valsts darba inspekcijas starpniecību.
Inspekcijas darbinieks Ē.Miezis par šādu iespēju gan neatgādināja un par konkrēto gadījumu teica, ka tas neesot tik vienkārši un viss jau norādīts atbildē. Jā, Darba likumu kodekss paredzot, ka par virsstundām jāmaksā divkāršā apmērā, taču inspekcija te palīdzēt nevarot, jo darba ņēmēju Ivanu Bigunu interesējot laiks no 1994. līdz 1996. gadam, nevis pašreizējais periods. Turklāt «Bramberģes» strādnieks neesot varējis uzrādīt darba uzskaites un algas aprēķina dokumentus.
Samaksu tomēr aprēķina
«Bramberģes» vadītāja Nellija Oļekna «Ziņām» teica: kaut gan ir faktiska neatbilstība, I.Bigunam tomēr samaksa par virsstundām ir aprēķināta. Būtībā likvidētās fermas strādnieku alga bijusi atkarīga no aprūpējamo govju skaita un izslaukuma, nevis darbā pavadītā laika. Jā, tipveida darba līgumā, kas sastādīts uz karstām pēdām pēc privatizācijas, paredzēta arī samaksa par virsstundu darbu. Ivans Biguns dzīvojot pilsētā, tādēļ atšķirībā no vietējiem iedzīvotājiem darba vietā tiešām pavadījis visu dienu, taču ne jau visu dienu arī strādājis. Reizi pa reizei viņš vienojies ar fermas brigadieri un strādniekiem par brīvdienām. Tomēr uzskaites lapā brigadiere vienalga ierakstījusi, ka I.Biguns strādājis. Lai konfliktu nevērstu plašumā, kaut gan līdzekļi bijuši ierobežoti, viņam par virsstundām aprēķināts gandrīz 500 latu.
Apmierinās ar vispārējiem principiem
Šis gadījums ir viens no retajiem, kad par virsstundu darbu līgumā paredzēta divkārša samaksa. Pašreizējos apstākļos kas tāds ir vien valsts uzņēmumos ar stabiliem ienākumiem, piemēram, «Latvenergo». Lielākoties visi apmierinās ar vispārējiem darba samaksas principiem.
To apliecina arī Somijas arodbiedrību pētījums par virsstundu darbu Baltijas valstīs. Latvijā divu mēnešu laikā ilgāk par noteiktajām 40 darba stundām nedēļā strādājuši 43 procenti nodarbināto (Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 34 un 29 procenti). Par virsstundām pilnīgu vai daļēju materiālu atlīdzību visvairāk saņem strādājošie Igaunijā (52 procenti). Latvijā algu par virsstundām saņem 43 procenti, Lietuvā – 31 procents darbinieku. Atlīdzība brīva laika veidā Baltijas valstīs ir 13 līdz 15 procentu strādājošo. Nekādu atlīdzību par virsstundām Latvijā nesaņem 42 procenti cilvēku (Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 31 un 54 procenti).
Sava taisnība aprakstītajā gadījumā ir arī darba devējai N.Oļeknai, kas uzsver, ka mūsdienās samaksas apmēru nosaka nevis darba vietā pavadītais laiks, bet darba rezultāts. Gribēt un uzskaitīt var daudz ko, bet, ja aprēķiniem ir mīnus zīme, tam nav nekādas nozīmes.
Savulaik pelnīšanu un strādāšanu precīzi raksturojis Amerikas zemnieks Juris Plēsums: tu vari strādāt kā mērkaķis no tumsas līdz tumsai, bet, ja tavā bilancē būs mīnusi, tādam darbam nav jēgas.
