Volejbols, basketbols, bokss – tādas ir Jāņa Rancāna sportiskās aizraušanās, bet visilgākā un noturīgākā saprašanās iznākusi ar brīvo cīņu, kur pagājušajā gadā latvietis no Jelgavas kļuvis par pasaules veterānu čempionāta bronzas laureātu.
Volejbols, basketbols, bokss – tādas ir Jāņa Rancāna sportiskās aizraušanās, bet visilgākā un noturīgākā saprašanās iznākusi ar brīvo cīņu, kur pagājušajā gadā latvietis no Jelgavas kļuvis par pasaules veterānu čempionāta bronzas laureātu.
Joprojām gan sportiskais Jānis redzams arī volejbola treniņā un basketbola laukumā, pat piedalās Latvijas veterānu basketbola čempionātā. “Jāatzīst, ka par visu, ko esmu dzīvē sasniedzis, varu pateikties sportam,” saka vīrs ar mežsaimniecības inženiera izglītību, kas bijis arī fizkultūras skolotājs, darbojies vides aizsardzībā, bet deviņdesmito gadu sākumā ar īsti sportisku azartu sasparojies uz savu biznesu. Rancānu ģimenes dibinātais SIA “Rūķītis” Jelgavā un Dobelē nodarbojas ar bērnu preču tirdzniecību. Tagad savs bizness ir arī dēlam, kas Latvijas Universitātē apguvis tirdzniecības ekonomista specialitāti. Arī dēls ir ar sportista rūdījumu smaiļošanas treniņos un sacensībās.
Latvijas iestāšanos Eiropā Jānis Rancāns vērtē tikai pozitīvi. “Tagad vienīgi jādomā, lai mēs rīkotos, kā nākas, lai tiktu līdzi,” viņš saka.
Uzņēmējs, protams, seko līdzi politikai, bet par lielāko Latvijas ieguvumu uzskata Valsts prezidenti. “Gudra, izglītota, ar latviešu saknēm, ar izpratni un īstajiem vārdiem jebkurā situācijā,” Jānis ir pārliecināts, ka Latvijai ar prezidenti ir laimējies.
Rancānu saknes ir Latgales pusē, kur tagad vectēva zemē saimnieko māsasdēls. “Braucu, konsultēju viņu un priecājos par panākumiem,” stāsta Zemgales Jānis, kas ar īsti eiropeisku domāšanu līdzējis dabas lieguma teritorijā izbūvēt pirmo kalnu slēpošanas trasi Latgalē. Tā būšot tūristiem pievilcīga vieta.
Pēc redzētā daudzajos sacensību braucienos Ungārijā, Francijā, Vācijā un citās zemēs eiropeiskākā Zemgales Jāņa titula kandidāts spriež, ka mums vēl jāvairo sava pilsoniskā apziņa, vairāk jādomā par savu valsti. Jābūt patriotiem un vienlaikus arī atvērtiem komunikācijai ar citu zemju un tautu pārstāvjiem.
