Uz 26. janvāra atvērumu par 1991. gada janvāra barikādēm «Mēs esam vareni, vai ne!» atsaucies Jaunsvirlaukas pagasta «Līču» saimnieks Modris Jansons.
Uz 26. janvāra atvērumu par 1991. gada janvāra barikādēm “Mēs esam vareni, vai ne!” atsaucies Jaunsvirlaukas pagasta “Līču” saimnieks Modris Jansons. Viņš Zaķusalas fotogrāfijās, kas bija publicētas no LLU Tehniskās fakultātes dekāna Kaspara Vārtukapteiņa kolekcijas, ieraudzījis krastmalas nocietinājumus, kas tolaik tika būvēti pēc viņa uz ātru roku tapušā projekta.
Savukārt “Latvenergo” Dienvidu elektrisko tīklu veterāns Imants Hercogs par barikāžu laiku piebilda, ka vēlāk viņam kolēģi stāstījuši, ka 1991. gada janvārī no padomju impērijai uzticīgās Latvijas Komunistiskās partijas nācis ierosinājums, ka Rīgā uz laiku varētu atslēgt elektrību. Aprēķins vienkāršs: komunālā saimniecība tiek paralizēta, rūpnīcu iekārtas apstājas, apgaismojuma nav, un līdz ar to pilsētā sākas masu nekārtības. Ja tā, padomju bruņoto spēku Baltijas kara apgabala pavēlniekam ir pamats ievest pilsētā karaspēku, izsludināt ārkārtas stāvokli, kurā Latvijas Republikas parlaments un valdība zaudē varu. Lielākas cerības šīs idejas īstenošanā lika uz TEC 2, Rīgā lielāko elektrības ražotāju, kurā vairākumā strādājuši cittautieši un mazāka ietekme bijusi Tautas frontei. To uzzinot, “Latvenergo” vadība izsaukusi uz pārrunām TEC 2 priekšniecību. Tajās stingri noteikts, ka jāpakļaujas Latvijas tautas vēlētajai valdībai un jāstrādā ar pilnu slodzi.