Laikrakstā «Zemgales Ziņas» 10. oktobrī publicētais raksts «Strēlnieku apvienībā vara mainās ar strīdu», pēc manām domām, līdzinās pasūtījuma publikācijai.Esmu viens no LSA un Jelgavas nodaļas dibinātājiem. 20 gadu esmu darbojies biedrības labā, nežēlojot laiku un personīgos līdzekļus. Viktora Valaiņa slimības laikā viens no biedriem pārņēma vadību un grasījās likvidēt nodaļu. «Strēlnieku apvienības Jelgavas novada saietā 2. decembrī tika ievēlēts jauns priekšsēdētājs – Norberts Vizulis» – tā rakstīja «Zemgales Ziņas» 2000. gadā. Pateicoties pašreizējā Jelgavas mēra Andra Rāviņa atbalstam, ar grūtībām nodaļa atjaunoja darbu.Biedru kopsapulce 2005. gada 23. septembrī pieņēma lēmumu dibināt Zemgales Latviešu strēlnieku biedrību, lai sniegtu morālu un materiālu atbalstu, juridisku palīdzību Otrā pasaules kara veterāniem, atvaļinātajiem un aktīvajā dienestā esošajiem karavīriem, apgādnieku zaudējušajiem viņu ģimenes locekļiem, apvienotu atvaļinātos un rezervē esošos latviešu karavīrus (neatkarīgi no tā, kurā frontes pusē viņi karojuši, kādā armijā dienējuši) kopīgai darbībai visas sabiedrības labā. Nedienas sākās, kad enerģiski sāka darboties D.Zariņš, ignorējot LR likumus, nodaļas un LSA statūtus. LSA Jelgavas nodaļai bija parāds par telpu nomu. Zemgales Latviešu strēlnieku biedrībai parāds ir nevis 705 lati, kā norādīts rakstā, bet 452 lati, tai skaitā par tēju un kafiju – 12 latu. Saņemt preces LSA Jelgavas nodaļa un biedrība nevienu nav pilnvarojusi.Par LSA un Zemgales Latviešu strēlnieku biedrības darbību no 1989. līdz 2008. gadam manā rīcībā ir vairāk nekā simts dokumentu, fotogrāfiju un videomateriālu.
