Tiesā iesniegto īres parādnieku skaits ar katru gadu samazinās.
Tiesā iesniegto īres parādnieku skaits ar katru gadu samazinās. Taču izrādās, ka vairākums ar tiesas lēmumu no dzīvokļiem izlikto pilsētnieku nav vis mazturīgie iedzīvotāji, bet gan maksātspējīgie. Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) vadība uzskata, ka izlikto skaita samazināšanās saistīta ar pārvaldes aktīvo vēršanos pret parādniekiem.
Nevar noliegt, ka parādi ietekmē visus mājas iemītniekus – arī tos, kuri savlaicīgi norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem. Parādu dēļ apsaimniekotājiem trūkst apgrozāmo līdzekļu un samazinās iespēja investēt namu atjaunošanā.
Apsaimniekotāji vēršas tiesā
Nemaksāšanas iemesls ir gan iedzīvotāju maksātnespēja, gan nevēlēšanās maksāt. NĪP direktors Juris Vidžis: «Vēršanās tiesā par dzīvokļa apsaimniekošanas vai komunālo pakalpojumu parādiem ir galējais solis. Ja cilvēks nav norēķinājies trīs mēnešus jeb, kā saka juristi, nepilda dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus, pārvalde viņu brīdina. Parasti pietiek ar pārrunām, kuru gaitā noskaidrojam nemaksāšanas iemeslus. Vairumā gadījumu vienojamies par parāda atmaksas grafiku, tāpēc lieta līdz tiesai nemaz nenonāk.» Ja pārrunas nelīdz, prasība par izlikšanu līdz tiesai nonākot aptuveni pusgada laikā. Bet, kā uzsver J.Vidžis, tas ir gadījumos, kad parāda piedziņa ir bezcerīga. Pagaidām direktors vēl negribēja nosaukt pilnu īres un apsaimniekošanas parādu summu. Informācija tiek apkopota, bet kopš 1998. gada tā ir mazinājusies.
Lielākie parādnieki nav mazturīgi
Ko tad galu galā izliek no dzīvokļiem? Kā stāsta NĪP speciālisti, izliktie, kurus Sociālo lietu pārvalde ir atzinusi par maznodrošinātajiem, veido apmēram piekto daļu. Pārējie ar tiesas lēmumu no dzīvokļa izliktie par maznodrošinātiem nav uzskatāmi. NĪP juriste Irina Kaļiņina atzīst, ka vismazāk problēmu viņiem ir tieši ar trūcīgajiem iedzīvotājiem, pensionāriem. «Kopš 1998. gada dzīvokļu parāds pakāpeniski ir samazinājies,» stāsta I.Kaļiņina. «Sākumā parāds par dzīvokli caurmērā pārsniedza pustūkstoti latu, tagad tas reti kad ir lielāks par dažiem simtiem. Protams, sastopami arī tādi, kas iekrājuši ar četrciparu skaitli mērāmu summu, bet kopumā tādu ir maz.» Izlikto vidū reti esot arī sociāli degradējušies cilvēki.
Apsaimniekotāji uzskata, ka nozīmīga loma ir pašvaldības Īres valdei, kas aktivizējusi savu darbību. Proti, iedzīvotāji, kuriem ir sakrājies maksājumu parāds, tiek aicināti uz valdes sēdi, lai noskaidrotu iemeslus un pēc tam lemtu par turpmāko rīcību.
Problēma – tiesu izpildītāji
Apsaimniekotāji šogad satraukušies par tiesu izpildītāju pakalpojumu straujo cenu kāpumu. No šā gada ar tiesas lēmumu izpildi var nodarboties tikai zvērināti tiesu izpildītāji. Spēkā ir Tieslietu ministrijas noteiktās zvērināto tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses. Piemēram, lai izliktu no dzīvokļa, NĪP jāšķiras vairāk nekā no simts latiem. Kā saka paši apsaimniekotāji, vajadzīgā summa būs jāņem no apsaimniekošanai paredzētajiem līdzekļiem.
Ir gadījumi, kad cilvēks ar juridisko izglītību sameklē nemaksātāju, kuram ir pirmās instances tiesas lēmums par izlikšanu no dzīvokļa parādu dēļ, un par zināmu atlīdzību piedāvā parādniekam savus pakalpojumus, lai novilcinātu tiesas lēmuma izpildi. Šādā veidā to varot novilcināt pat līdz gadam.
***
NĪP iesniegtās prasības pirmās instances tiesā par parādu piedziņu un izlikšanu no dzīvokļa
2000. gads 360
2001. gads 152
2002. gads 165
