Izlasot Lilitas Ozolas kundzes rakstu, kas publicēts 29. augusta numurā, šķiet, ka šī kundze ļoti vēlas, lai avīzē tiktu publicēts Jelgavā dzīvojošo parādnieku saraksts.
Izlasot Lilitas Ozolas kundzes rakstu, kas publicēts 29. augusta numurā, šķiet, ka šī kundze ļoti vēlas, lai avīzē tiktu publicēts Jelgavā dzīvojošo parādnieku saraksts. Varbūt šos vārdus kāds grib uzzināt, lai ar parādniekiem izrēķinātos.
Kādu dienu, gaidot autobusu, dzirdēju sarunu. Kāds vīrietis, runājot ar savu paziņu, draudīgi paziņoja: «Ja es zinātu to kaimiņu uzvārdus, kas ir parādā un kuru dēļ man jācieš, es šiem kājas no … izrautu.» Es pie sevis nodomāju, redziet nu, tas ir aukstais karš.
Vai mūsu dome ir padomājusi par sekām, un kam tas ir izdevīgi? Bērni iet skolā, un ja nu viņu vecāki tiešām nevar par komunālajiem pakalpojumiem samaksāt? Uzzinot vecāku uzvārdus, sāks arī bērnus noriet. Viņiem būs kauns iet uz skolu.
Izlikt no dzīvokļa ir tāpat, kā kara laikā, kad izdzina no mājām. Atceros, kā 1944. gada vasarā mūs arī visus izdzina no Jelgavas, braukājām, dzīvojām, kur pagadās tādu es atceros savu bērnību. Vienas šausmas četru gadu garumā! Tad tie bija sveštautieši, bet ko tagad dara pašu latvieši tā saucamie tautieši.
Domei vajadzētu pārbaudīt cilvēku apstākļus, kāpēc parādnieks nonācis tādā stāvoklī. «Sliktajos krievu laikos» vecajiem cilvēkiem, kas dzīvoja vecās mājās, nelabvēlīgos apstākļos, deva labiekārtotus dzīvokļus.
Tā gribējām brīvību, braucām uz barikādēm tagad dabūjām. «Sliktajos laikos» iedzīvotāji visu varēja nomaksāt, bet tagad tik ceļ un ceļ cenas, nepadomājot, par ko tas cilvēks norēķināsies. Viņam taču arī jāpaēd un jāapģērbjas.
V. Štāle, pensionāre
