Pašvaldība norāda: palīdzēts tika, taču arī ģimenei jāuzņemas atbildība un jāpilda saistības.
Piecu bērnu ģimene mitinās 21 kvadrātmetru šaurā istabiņā kādā no Jelgavas pašvaldības dzīvokļiem. Māte Mairita Ančevska vairākkārt pilsētas Domei rakstījusi iesniegumu, kurā lūgusi rast iespēju bērnu dēļ ģimenei piešķirt lielāku dzīvojamo platību. Tomēr pagaidām atbildes nav. Rit trešais gads, kopš Mairita ar vīru un pieciem bērniem pārcēlās uz šauro dzīvokli bez labierīcībām Stacijas ielā. Dzīve rit, burtiski cits citam uz galvas kāpjot, atzīst māte.Ierāda citu dzīvesvietuLīdz 2009. gadam Mairitai ar ģimeni pašvaldība ļāva dzīvot O.Kalpaka ielas 9. nama sociālajā dzīvoklī, kur divās istabās sadzīvot varēja itin labi, bet maksa par īri un komunālajiem pakalpojumiem bija ļoti augsta. Mairita stāsta, ka ar vīru visu mūžu bijuši jelgavnieki – te piedzimuši un uzauguši. Kad bija darbs, vīrs strādājis, bet tagad veic vien gadījuma darbus, jo pastāvīgu vietu atrast nevar. «Maksa sociālajā dzīvoklī tika rēķināta «uz galviņām», bet mūsu ģimenē tās ir septiņas,» atzīst sieviete, tāpēc iekrājies parāds, kas tagad pakāpeniski tiek maksāts. Lai ģimene nepaliktu uz ielas, tai ierādīta cita dzīvesvieta – koka mājā vienā šaurā ar malku apkurināmā istabiņā bez tualetes. Guļ un mācās uz grīdasVisi pieci bērni mācās skolā, vecākais dēls – Valsts ģimnāzijā, nākamgad uz turieni plāno doties arī meita. «Bērni aug, pamazām kļūst pieauguši. Pašlaik mājās viņiem nav iespējams ne pārģērbties, ne veikt elementāras higiēnas lietas, jo nomazgāties mums nav kur, tas jādara virtuvē bļodā, bet arī virtuvē visu laiku kāds apgrozās – mācās, lasa grāmatu vai gatavo ēst. Tualete mums ir laukā, un mazākie bērni aukstumā uz turieni neiet, nokārtojas turpat virtuvē uz spaiņa,» stāsta Mairita. Šaurajā istabā ir divas gultas, skapis un rakstāmgalds. Māte neslēpj, ka visiem gultu nepietiek un mazākie uz maiņām nakšņo uz grīdas, bet vienam vietiņa ir vecāku gultā. Virtuvē uz plīts vārās kartupeļi, un Mairita rāda, kā garaiņi veļas istabā, atstājot mitras logu rūtis un sienas. Tēvs rāda skapi, kas divu gadu laikā no mitruma sapelējis, un sienas stūrus, kuri arī ir pelējuma pelēki. «Mazie visu laiku klepo, man bail, ka viņi nesaslimst ar astmu. Traki arī tas, ka nav vietas, kur mācīties. Jāveido gandrīz grafiks, kurā laikā katram pie galda jāizmācās, bet mazie mājas darbus pilda uz grīdas. Uz skolu ceļas neizgulējušies,» stāsta mamma. Pilsēta palīdzM.Ančevska pilsētai vairākkārt rakstījusi iesniegumu un lūgusi rast iespēju ģimenei piešķirt lielāku dzīvojamo platību ar malkas apkuri, lai vismaz bērniem būtu, kur gulēt un mācīties. Turklāt Mairita apgalvo, ka no pašvaldības neviens nav atbraucis paskatīties, kā ģimene dzīvo, kādi ir bērnu sadzīves apstākļi: «Nav tā, ka pilsēta nemaz nepalīdz, saņemam gan garantētā minimālā ienākuma pabalstu, gan pabalstu par malku, bērniem skolā ēšanu arī apmaksā. Mēs patiešām rūpējamies par bērniem, visi ir tīri, apģērbti. Pamazām maksājam parādu, kas bija iekrājies, un lūdzam pašvaldībai piešķirt mums lielāku ar malku apkurināmu dzīvojamo platību.» Pašvaldība: tika Palīdzēts, lai gan ir parādiJelgavas Domes preses sekretāre Egita Veinberga norāda, ka pašvaldība likuma un iespēju robežās sniegusi atbalstu Mairitas Ančevskas ģimenei, piešķirot viņai dzīvojamo platību un pilsētas saistošajos noteikumos paredzētus pabalstus. E.Veinberga norāda, ka M.Ančevskas 2005. gada maijā iesniegtais lūgums uzņemt pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas palīdzības reģistros neatbilst likuma «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» prasībām un Jelgavas pilsētas saistošiem noteikumiem par kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība iedzīvotājiem dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā. Arī Administratīvās apgabaltiesas spriedums noraidīja M.Ančevskas lūgumu Jelgavas pašvaldībai uzlikt par pienākumu nodrošināt viņu ar dzīvojamo platību. «Tomēr, ņemot vērā, ka ģimenei ir nepilngadīgi bērni, Jelgavas Dome 2008. gada maijā nolēma izīrēt M.Ančevskai kopā ar nepilngadīgiem bērniem divistabu sociālo dzīvojamo telpu Pulkveža O.Kalpaka ielā 9. Par šo telpu īri un pakalpojumiem ģimene uzkrājusi 1472 latu parādu, kas līdz šim tā arī nav segts. Tā kā parāds turpināja palielināties, 2009. gada septembrī pašvaldība sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu ar īrnieci nepagarināja,» skaidro E.Veinberga.Lai neatstātu ģimeni uz ielas, M.Ančevskai piedāvāts divistabu dzīvokli apmainīt pret šaurāku platību ar mazākām ērtībām. Pašvaldības dzīvojamai telpai Stacijas ielā 11 tika piešķirts sociālās dzīvojamās telpas statuss, veikts remonts, un M.Ančevska pēc apskates piekrita to īrēt. Taču arī šajā dzīvesvietā uzkrāts vairāk nekā 70 latu parāds. Kaut arī ir šis parāds un nenokārtotas saistības par iepriekš īrēto dzīvokli O.Kalpaka ielā, pilsētas pašvaldība saņēma M.Ančevskas iesniegumu ar prasību mainīt pašvaldības īrēto dzīvojamo telpu Stacijas ielā pret lielāku dzīvokli. Viņai tika atteikts. Turklāt pašvaldības saistošie noteikumi neparedz izīrēto pašvaldības dzīvojamo telpu apmaiņu pret lielāku platību,» skaidro preses sekretāre. Viņa atgādina, ka uz jebkuru iedzīvotāju vienādi attiecas dzīvojamo telpu īres līgums, kas paredz abu pušu pienākumus un tiesības. Maksājumi par izīrējamo telpu īri un saņemtiem pakalpojumiem ir īrnieka atbildība, kas šajā gadījumā no īrnieka puses nav ievērota.
