Jau 2002. gadā pensionāre Dace Švarcbaha, pārdodot dzīvokli, nomaksāja iekrātos parādus par apsaimniekošanu un elektrību, bet šovasar pēkšņi uzzināja – no viņas konta tiesu izpildītāja likusi atvilkt naudu. Tā tas ik mēnesi arī noticis, kaut gan visas saistības sieviete nokārtojusi pirms teju desmit gadiem.
D.Švarcbaha nenoliedz, ka viņai bija iekrājušies parādi par dzīvokli. Kā liecina Jelgavas tiesas lēmumi, 2001. gadā no viņas piedzīti 353 lati par dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, bet pēc nepilna gada – 315 latu parāds par patērēto elektroenerģiju. Viņai lika samaksāt arī tiesas izdevumus nepilnu 70 latu apmērā. Drīz pēc abu tiesas lēmumu stāšanās spēkā piedzinēji (Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP) un «Latvenergo») vērsušies pie tiesu izpildītājiem, lūdzot palīdzību spriedumu izpildē. Tā kā tik lielus ienākumus pirmspensijas vecumā D.Švarcbaha nekur nav spējusi iegūt, 2002. gadā viņa pārdeva savu Uzvaras ielas 3. nama dzīvokli, par ko parādi bija iekrāti, un saistības uzreiz sedza. Tagad viņa saka – ar tiesu izpildītājiem toreiz nekādas darīšanas viņai nav bijis. Katru mēnesi atvelk no pensijasVasaras sākumā ievērojusi, ka ierastā pensija ir par vairākiem desmitiem latu mazāka nekā citus mēnešus, D.Švarcbaha sāka interesēties, kādēļ līdz viņas kontam nav nonākusi visa nauda. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Jelgavas reģionālajā nodaļā sieviete uzzinājusi, ka jau kopš pērnā rudens no viņas pensijas atskaitīti vairāk par sešiem latiem, bet pavasarī aprīlī viņas konts divos piegājienos patukšots par gandrīz 42 latiem katrā reizē. Naudas saņēmēja bijusi Tukuma tiesu izpildītāja Jolanta Boļšakova, kuras lietas Jelgavā pārņēmis viņas kolēģis Ilmārs Reinis. Jūnija beigās NĪP valdes loceklis Juris Vidžis apliecinājis, ka D.Švarcbaha parādu un tiesas izdevumus pilnībā samaksājusi 2002. gada augustā. Tomēr J.Vidža parakstītajā dokumentā arī redzams, ka tiesu izpildei lieta nodota jau pirms gada – 2001. gada augustā. Arī «Latvenergo» toreiz saņēmis nesamaksāto parādu. Liek pārtraukt ieturējumusAr «Ziņām» tiesu izpildītājs I.Reinis daudz runāt nevēlējās, aizbildinoties, ka faktus par konkrētas personas lietu trešajām personām viņam liedz izpaust likums. «Tur nekas nepamatots nav, viņa kļūdās,» vien noteica jurists.Lai gan apgalvo, ka nekas prettiesisks šajā lietā nav paveikts, I.Reinis jūlija sākumā vērsies VSAA, prasot sniegt ziņas par visām no sievietes pensijas ieturētajām summām. Viņš arī devis rīkojumu pārtraukt jebkādus pensijas atskaitījumus. VSAA Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Dace Olte teic – kā liek tiesu izpildītājs, tā nodaļai arī jārīkojas, jo to nosaka likums. «Pensija bieži vien ir labs, stabils līdzeklis, no kā var ieturēt parādus,» viņa skaidro, tomēr neņemas spriest, cik tiesiski viss noticis šajā gadījumā. Vairāk par 30 procentiem no pensijas gan atvilkt nedrīkstot, lai cik lielas saistības būtu. Bieži esot arī gadījumi, kad parāds sen jau nomaksāts, bet tiesu izpildītājs par to nav informēts un veic piedzinēja doto uzdevumu atgūt naudu. Jāiet uz tiesuJa tiesu izpildītājs neizskaidro, kāpēc naudu ieturējis, vai atsakās to atdot, Civillikums par to ļauj vērsties tiesā, «Ziņām» skaidro Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes juriste Videga Šaule. Tādu gadījumu gan tikpat kā neesot, jo tiesu izpildītāji parasti rīkojoties likumīgi. Dažkārt gan esot tā, ka pamatparādu nomaksā, bet, tā kā tas noticis jau pēc tiesu izpildītāja iesaistes lietā, zināma summa pienākas arī viņam. Kāpēc kolēģis reaģējis tikai pēc deviņiem gadiem, juriste nezina.
