Šoruden iedzīvotāju saistības pret dažādu komunālo pakalpojumu sniedzējiem veido vairāk par 80 miljoniem latu, un līdz ar apkures sezonas sākumu parādi turpina milzt. Pildot pērn vasaras vidū premjera izdotās rezolūcijas prasības, Ekonomikas ministrija (EM) beidzot nākusi klajā ar ziņojumu, kurā uzskaitīti efektīvākie parādu problēmas risināšanas veidi. Iesaistītās puses jau tagad atzīst – līdz šim iekrātos parādus izmaiņas normatīvos nepalīdzēs atgūt.
Vislielākais apkures parāda pieaugums valstī vērojams Kalnciema pagastā, kur, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, kopējais parāds par siltumapgādi palielinājies 4,1 reizi un par pagājušo sezonu vien ir 11,5 tūkstoši latu. Tiesā esam iesnieguši ap 30 lietu, «Ziņām» saka SIA «Kalnciema nami» valdes loceklis Vladimirs Isajevs. Parādnieku starp 2000 klientiem gan esot daudz vairāk, un desmit gadu laikā uzņēmums no dzīvokļu īpašniekiem nav saņēmis ap 70 tūkstošiem latu. V.Isajevs teic, ka cīņu ar lielākajiem nemaksātājiem apgrūtina nesakārtotie normatīvi. «Likumu gaidām jau desmit gadu,» viņš uzsver. Daudzi parādnieki pametuši valsti, devušies iztikas meklējumos uz Angliju un Īriju, dzīvokļi stāvot tukši, turklāt par tiem netiekot maksāti ne tikai komunālo pakalpojumu rēķini, bet arī hipotekārie kredīti. Krīze nav parādu iemeslsPēc teju pusotra gada darba EM ierēdņi izstrādājuši desmit lappušu ziņojumu, kurā minēti parādu veidošanās iemesli un varianti, kā ātrāk un efektīvāk tos piedzīt. Situācijas analīzē teikts, ka parādu problēma nav saistāma tikai ar ekonomisko krīzi, jo jau no 2006. gada aptuveni 14 procentu no rēķinos izrakstītās summas netiek nomaksāti. Viena parāda vidējā summa lielajās pilsētās, tostarp Jelgavā, atbilst trīs līdz sešu mēnešu maksājuma kavējumam. Pētot parādu veidošanās iemeslus, ministrija secina, ka neizpildītas saistības rodas, jo iedzīvotāju ienākumi ir mazāki par izdevumiem, cilvēki pēkšņi zaudējuši darbu vai arī ienākumu apmērs ir mazs, taču ne tik niecīgs, lai persona iegūtu trūcīgā statusu un tiktu pie papildu ienākumiem. EM Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders atzīst, ka maksājumu disciplīnu ietekmē sadarbības trūkums starp parādnieku un mājas pārvaldnieku, kā arī ilgstošie un dārgie tiesvedības procesi. Vidējais tiesvedības process parādu piedziņas lietās ilgst deviņus mēnešus, par to jāsamaksā vairāk nekā 225 latu valsts nodeva, savukārt tiesas iznākumā nemaz nav garantijas, ka procesa ierosinātājs – pārvaldnieks vai pakalpojuma sniedzējs – pie savas naudas vispār tiks.Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas šefs Ģirts Beikmanis «Ziņām» atzīst, ka namsaimnieki tiesvedību rezultātā bieži vien paliek bešā, jo parāds piesaistīts personai, nevis īpašumam. Pārvaldnieki maksā par tiesu, bet, pat izsolot dzīvokli, pirmās tiesības segt saistības iegūst ķīlas īpašnieks – banka, kas devusi hipotekāro kredītu. Turklāt parādnieku trumpis ir arī iespēja iziet privātpersonas maksātnespējas procesu, jo pēc trim gadiem no tiem neko vairs piedzīt nevar. Tādējādi parāds ir uz visas daudzdzīvokļu mājas «pleciem». Jauns likums – nākampavasarPatlaban iesaistītās puses vērtē EM priekšlikumus, kā uzlabot cīņu ar parādniekiem. Valdība tos varētu skatīt gada beigās, bet izmaiņas normatīvos, tostarp jaunu Parādu atgūšanas likumu, būtu iespējams ieviest tikai pavasarī. Projekts paredz samazināt tiesvedības ilgumu, veicinot ātrāku un efektīvāku parādu piedziņu. Šoruden Saeimas atbalstītās izmaiņas Civilprocesa likumā jau tagad ļauj ātrāk izskatīt maza apmēra prasības – tiesa lēmumu var pieņemt rakstveidā, mēnešiem nedzenot rokās parādnieku. EM arī ierosinājusi samazināt valsts nodevu apmērus un maksājumu summas, kas pienākas tiesu izpildītājiem. Par būtisku stimulu saistību izpildei EM dēvē tā sauktā parādnieku reģistra izveidi. Informatīvajā ziņojumā nav runāts par iepriekš izskanējušo priekšlikumu pārtraukt citus komunālos pakalpojumus, ja par kādu izveidojies parāds. Pēc M.Audera teiktā, lielākās iebildes cēlis «Latvenergo», uzsverot, ka pakalpojuma sniedzējs nevar atbildēt par citām saistībām. Bankas nepiespiedīs dalītiesTomēr gan ministrija, gan Ģ.Beikmanis atzīst, ka plānotās normatīvu izmaiņas daudz nepalīdzēs sakārtot parādu situāciju. «Pietrūcis politiskās gribas, un bijis liels banku lobijs,» vērtē Ģ.Beikmanis. Asociācija ierosināja, lai mājokļu izsoļu gadījumā vismaz līdz desmit procentiem no iegūtās summas tiktu novirzīta citu ar īpašumu saistīto parādu nomaksai, taču tas nav ņemts vērā, un ieguvēji aizvien ir kredītu devēji, kas īpašumu ieķīlājuši par labu sev. «Banka savāc visu naudu, bijušais dzīvokļa īpašnieks vēl paliek parādā bankai, bet apsaimniekotājs ir maksājis par tiesas procesu, turklāt komunālie parādi tā arī paliek nesegti,» saka asociācijas priekšsēdis. Ministrija gan norāda, ka ierosinājums par ātrākiem un lētākiem tiesu procesiem palīdzēs cīņā arī ar esošajiem parādiem.
