Reizē ar pavasara iestāšanos aizvien straujāk kādam noteiktam variantam tuvojas arī Jelgavas STU potenciālais maksātnespējas procesa risinājums.
Reizē ar pavasara iestāšanos aizvien straujāk kādam noteiktam variantam tuvojas arī Jelgavas STU potenciālais maksātnespējas procesa risinājums. Ceturtdienas Domes sēdē jau iecerēts izskatīt līguma starp franču uzņēmumu «Dalkia» un pilsētas Domi tekstu par investīciju piesaistīšanu maksātnespējīgajai a/s «Jelgavas STU». «Dalkia» ir vienīgais maksātnespējīgā uzņēmuma akcionārs un lielākais kreditors. Skaidrs – pats fakts, ka šāds līgums varētu tikt noslēgts, viennozīmīgi vērtējams pozitīvi, jo labāk 7 miljoni latu rokā nekā nebeidzama neziņa un naivas cerības uz rītdienu. Tā kā līdzvērtīgas alternatīvas «Dalkia» piedāvājumam nav, Domei, protams, ir jākoncentrējas uz sarunām ar šo kompāniju. Pozitīvs ir apstāklis, ka tikai divu mēnešu laikā kopš pašvaldību vēlēšanām jaunā Dome ir spējusi sagatavot apstiprināšanai līguma projektu. Jācer tikai, ka Domes pozīcija pilnībā apzinās atbildību pret pilsētas iedzīvotājiem un domniekiem pietiks kompetences novērst iespējamos līgumā paslēptos «zemūdens akmeņus», pret kuriem jelgavnieki varētu smagi «atsisties». Šķiet, šādā gadījumā «vainīgajiem» politiķiem nebūtu nekādu izredžu politiskās karjeras izaugsmē.
Vienkāršo patērētāju, protams, visvairāk interesē viens pragmatisks jautājums: par cik samazināsies siltumenerģijas tarifs nākamajai apkures sezonai. Lielai daļai vēlētāju, nenoliedzami, tas būs izšķirošais faktors nākamajās Saeimas vēlēšanās, līdz kurām vēlētāju rīcībā atlicis nedaudz vairāk laika kā nākamā apkures sezona.
Neatkarīgi no tā, kam nākotnē piederēs STU, uzņēmuma īpašniekam būs stingri jādomā, kā samazināt siltumenerģijas ražošanas izmaksas, kas šobrīd noteikti ir par augstām.
Un iespējami vairāki varianti. Viens no pasākumiem saistīts ar Latvijas – Kanādas kopuzņēmuma SIA «BALTKAN» priekšlikumu par siltumenerģijas piegādi Pārlielupei no bijušās RAF katlumājas. Kā liecina STU speciālistu aprēķini, salīdzinājumā ar Jelgavas Cukurfabrikas TEC siltumenerģijas izmaksu samazinājums ir vairāk nekā 153 tūkstoši latu gadā, neņemot vērā katlumājas nomas maksu. Tātad kopā ar nomas maksu katlumāju izmaksu samazinājums varētu sasniegt apmēram 100 tūkstošus latu gadā. Nepieciešamie kapitālieguldījumi projekta realizēšanai 95,5 tūkstoši latu (ar PVN) un projektā ieguldītie līdzekļi atmaksātos nepilna gada laikā.
Vēl viens samērā svaigs jaunums ir STU saņemtā firmas «Agriculture Investment Company» vēstule ar piedāvājumu, saskaņā ar kuru piedāvātājs liek priekšā par saviem līdzekļiem Jelgavā uzstādīt koģenerācijas staciju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Vienošanās gadījumā jauno koģenerācijas staciju ir ekonomiski izdevīgi izvietot centralizētās siltumapgādes sistēmas kreisā krasta siltuma avotu tiešā tuvumā. Koģenerācijas stacijas darbības laiks paredzēts visa gada garumā. Apkures sezonā tā darbosies paralēli STU kreisā krasta katlumājām, bet vasaras periodā segs kreisā krasta patērētāju karstā ūdens slodzi pilnā apmērā. Vārdu sakot, šāda koģenerācijas stacija kreisajā krastā būtu īpaši izdevīga STU tieši vasaras mēnešos. Iepērkot no koģenerācijas stacijas aptuveni vienu trešdaļu no STU katlumājās saražotās siltumenerģijas daudzuma, gada izmaksu samazinājums sasniedz 188,5 tūkstošus latu (ar PVN). Tā nav maza summa, un arī pati ideja ir vērā ņemama. Ja arī šis piedāvājums kaut kādu iemeslu dēļ netiek realizēts, iespējams, STU īpašniekam būtu jāpadomā par konkursa izsludināšanu par šādas koģenerācijas stacijas būvi. Jāteic, ļoti dīvaini, ka šādas stacijas celtniecība netika paredzēta slavenajā STU rehabilitācijs projektā, tad tā sile, domājams, nebūtu sasista tik stipri kā tagad.
Beidzot vismaz ar kaut kādiem panākumiem ir vainagojies arī konkurss par krastu savienošanu – tam pieteikušies veseli divi pretendenti. Nenoliedzami, arī šāds pasākums sekmētu siltumenerģijas ražošanas izmaksu un varbūt arī tarifa samazinājumu. Tikai ir ļoti strikti jāizvērtē krastu savienojuma ekonomiskā nepieciešamība. Šķiet, krastu savienojumam ir jēga vienīgi tad, ja Jelgavas Cukurfabrika ir gatava samazināt siltumenerģijas tarifus. Jāņem vērā arī tas, ka krastu savienošanas gadījumā aktualitāti zaudē «BALTKAN» izteiktais piedāvājums. Tāpēc krastu savienošanas ekonomiskais pamatojums ir jāizvērtē ļoti pamatīgi, un, liekas, būtu pareizi izvērtēšanā piesaistīt arī potenciālos jaunos īpašniekus – «Dalkia» pārstāvjus.
Rezumējot jāatzīst, ka iepriekšminētie faktori nav vienīgie nezināmie, kuriem kaut nedaudz būtu jāatklājas ceturtdienas Domes sēdē. Labi, ka jaunā Dome, zināmā mērā novēršot savu uzmanību no citiem jautājumiem, nav vilcinājusies ar STU problēmu. Vēl labāk būs, ja tā tiks risināta konstruktīvi, atsakoties no priekšvēlēšanu kampaņai raksturīgās populistiskās politizēšanas, jo vēlētāju atmiņai ir vērojama tendence uzlaboties. Kā būs ar politiķu atmiņu, no kuras, cerams, nav pazuduši priekšvēlēšanu karstumā dotie solījumi?
