Aprīļa beigās Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga neizsludināja un nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Aprīļa beigās Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga neizsludināja un nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Šis likums stājās spēkā jau pērnā gada sākumā un visai būtiski izmainīja kārtību, kādā piešķirami pašvaldībai piederoši dzīvokļi.
Ja prezidente būtu apstiprinājusi deputātu nobalsotos likuma grozījumus, visiem īrniekiem, kuri dzīvo denacionalizētajās mājās un kuru īres līgumi bija noslēgti līdz mājas atdošanai tās likumīgajam īpašniekam, būtu tiesības stāties pašvaldības dzīvokļu rindā un pašvaldības dzīvokli arī saņemt. Valsts prezidente Vīķe – Freiberga uzskata, ka likuma normas ir pārāk deklaratīvas un situāciju kopumā neuzlabos.
Deputāti groza likumu
Pieņemot grozījumus likumā par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, deputāti bija paredzējuši paplašināt to personu loku, kurām pašvaldībai būtu jāpalīdz dzīvokļa saņemšanā. Tajā pašā laikā deputāti nenoteica papildu finansējuma avotus, kas savukārt neatbilst likumam par budžetu un finanšu vadību. Pēc šā likuma, ja Saeimas vai Ministru kabineta lēmumi izraisījuši pašvaldības budžeta palielināšanos, jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžeta palielinājums.
Motivējot grozījumu neatbalstīšanu, prezidente norādīja, ka pašvaldību rīcībā esošais dzīvokļu fonds un pašvaldību finansiālā situācija neļauj izpildīt minēto likumu. Rīgas pašvaldība ir aprēķinājusi, ka galvaspilsētā uz pašvaldības piešķirtajiem dzīvokļiem varētu pretendēt desmitiem tūkstošu denacionalizētos namos dzīvojošu ģimeņu.
Maz denacionalizēto namu
To, ka Otrais pasaules karš mūsu pilsētu nav žēlojis, zina vai ikviens iedzīvotājs. Īpaši postošas Jelgavai bija kara beigas, kad Sarkanā armija pamatīgi to sabombardēja. Atjaunotajā Latvijas Republikā Jelgavā nemaz nebija tik daudz to namīpašumu, kurus varētu atdot likumīgajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Denacionalizēto namu skaits ir 158. Starp tiem ir arī tādi, kuri vairs nav apdzīvojami vai ir pat nojaukti. Pašlaik šis skaits tiek precizēts. Salīdzinājumam var teikt, ka Rīgā denacionalizēto vai likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu skaits ir 4213 un tajās ir 51 tūkstotis dzīvokļu. Pēc datiem, kas ir A.Iļjinas rīcībā, īpašniekiem atdotajās mājās līdz to nodošanai denacionalizācijai bijis noslēgts nedaudz vairāk kā 270 īres līgumu.
Rindas, rindas…
Likums par pašvaldību palīdzību dzīvokļa saņemšanā noteic, ka pastāv vairāki pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas palīdzības reģistri – pirmās kārtas palīdzības reģistra grupa, kurā tiek uzņemtas maznodrošinātās personas, kas tiek izliktas no īrēta vai īpašumā esoša dzīvokļa un atbilst likuma nosacījumiem, bērni bāreņi, maznodrošināti repatrianti un maznodrošinātas personas, kas pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas. Vispārējā palīdzības reģistrā tiek uzņemtas arī personas, kas īrēja dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā namā.
Šā gada aprīlī Jelgavā pirmās kārtas uzskaites grupā bija reģistrēts 60 personu, gandrīz puse no tām ir no apcietinājuma iznākušie, kurām ir tiesības pretendēt uz pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumā. Kā saka Jelgavas Domes Konversijas pārvaldes vadītāja Anda Iļjina, šie rindā stāvētāji ir tāda Jelgavas pašvaldības problēma, kādas nav citās pilsētās, jo mūsu pilsētā, kā zināms, ir vairāki cietumi. Gadoties gan, ka paziņojums par dzīvojamās platības piešķiršanu adresātam vairs nav vajadzīgs, jo viņš kārtējo reizi atrodas apcietinājumā. Tomēr jautājums ar apdzīvojamās platības piešķiršanu bijušajiem apcietinātajiem nav nemaz tik vienkāršs. Protams, dažbrīd sāp sirds, ja dzīvokļa piešķiršana jāatliek maznodrošinātai ģimenei vai vientuļajai mātei. Šajā gadījumā valsts ar sociālās nodrošināšanas politiku likumdošanā ir pateikusi, ka arī sodu izcietušajiem pienākas valsts atbalsts, jo daļai vienkārši nav kur atgriezties.
Mūsu pilsētā vismaz pagaidām neesot bijušas lielas problēmas ar tiem, kuri dzīvo likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās. Šādas kategorijas rindā stāvētāji atsevišķi nav reģistrēti, bet, kā teic A.Iļjina, ja stātos spēkā Valsts prezidentes noraidītie likuma grozījumi, pirmās kārtas uzskaites grupa krietni pagarinātos. Turklāt Jelgavai nav raksturīgi, ka ar tiesas lēmumu pēc īpašnieku pieprasījuma no dzīvokļa tiek izlikti tajās dzīvojošie. Kā zināja stāstīt A.Iļjina, pēdējo gadu laikā tādi gadījumi ir reti, un šādi pretendenti automātiski nonākuši pirmās kārtas uzskaites grupā. Savukārt vispārējās palīdzības reģistra grupā pašreiz dzīvokli gaida 30 personu, kuras lūgušas pašvaldību atrisināt viņu dzīvesvietas problēmas.
Pašvaldības iespējas
Viens no veidiem, kā pašvaldība var palīdzēt iedzīvotājiem, kuri stājušies kādā no dzīvokļu rindām, ir tai piederošu dzīvojamo telpu izīrēšana. Tomēr brīvas dzīvojamās platības nemaz vairs nav tik daudz, ja neteiktu, ka nav nemaz. Līdzīga situācija pašreiz ir citās pašvaldībās. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Valsts prezidente nav parakstījusi likuma grozījumus un atgriezusi to pārskatīšanai Saeimā. Pašvaldība ir centusies risināt samilzušās problēmas, lai palīdzētu pilsētas iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumā. Jāteic, ka pēdējā gada laikā daudzi jelgavnieki ir saņēmuši dzīvojamo platību pilsētā, arī tie vecie jelgavnieki, kuri ir stāvējuši rindās no 1985. un 1987. gadiem. Jelgavā pērn pirmajiem gaidītājiem ir piešķirti dzīvokļi pašvaldībai piederošajā mājā Pasta ielā 44. Šogad pašvaldība par aptuveni simts tūkstošiem latu jau iegādājusies bijušo kopmītņu ēku Stacijas ielā 13, kur pēc kosmētiskā remonta mājvietu atradīs liela daļa rindās stāvošo. A.Iļjina atzina, ka šis domnieku lēmums ir nācis laikā un bijis patiešām nepieciešams.
Tāda, lūk, pagaidām ir situācija pilsētā un, nākotnē raugoties, visai cerīga. Vienīgais, ko A.Iļjina ik brīdi atgādina, ir iespējamie valdības lēmumi, kas pašvaldībai kārtējo reizi varētu uzlikt atkal jaunus pienākumus bez atbilstoša finansējuma. Tad, protams, nākotni nevar prognozēt.
