Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcija reidā norvēģu metālapstrādes uzņēmumā «Torgy Baltic» smagus darba aizsardzības pārkāpumus nekonstatēja. Tā vadība gan saņēma vairākus aizrādījumus par nepilnību novēršanu.
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcija (VDI) reidā norvēģu metālapstrādes uzņēmumā “Torgy Baltic” smagus darba aizsardzības pārkāpumus nekonstatēja. Tā vadība gan saņēma vairākus aizrādījumus par nepilnību novēršanu.
Ražošanas telpās galvenais darba inspektors Alberts Suveizda un inspektore Dace Šuksta galveno uzmanību pievērsa bīstamajām iekārtām, temperatūrai ražošanas telpās, strādājošo apstākļiem un nodrošinājumam ar palīglīdzekļiem.
Bīstamai iekārtai trūkst drošības vārsta
Tehniskā direktora, kas veic arī darba aizsardzības speciālista pienākumus, Normunda Zemžāna uzmanība tika pievērsta spiedtvertņu drošībai. Pie šīm iekārtām pieder kompresori, gaisa un gāzu sistēmas. Tieši tādēļ, ka tajās pildīta gāze ar spiedienu līdz 30 bāriem, iekārtas ir paaugstinātas bīstamības avots. Tāpēc tām jābūt tehniskā kārtībā un apkalpojošajam personālam apmācītam un zinošam. VDI sabiedrisko attiecību pārstāve Sarmīte Bunka-Brilijonka uzsver – šogad VDI visā valstī pievērsīs pastiprinātu uzmanību spiedtvertnēm, lai veicinātu to drošu lietošanu. Norvēģu uzņēmumā tiek konstatēts, ka vienai spiedtvertnei ar bīstamās iekārtas statusam atbilstošu spiedienu trūkst drošības vārsta.
A.Suveizda atgādina par prasībām telferiem un giljotīnai, kā arī aizrāda par neaizslēgto elektrosadales skapi. Pie kāda strādnieka darba vietas nav nostiprināts reduktors, kas varētu gāzties un uzkrist uz kājām, tās traumējot. VDI pārliecinās par strādājošajiem pieejamiem darba instrumentiem, piederumiem un individuālās aizsardzības līdzekļiem. Respiratoriem ir atbilstošs CE marķējums, tie ir pietiekamā daudzumā un vajadzības gadījumā nomaināmi. Tomēr modelis aiztur tikai putekļu mikrodaļiņas, nevis ķīmiskas vielas.
Darba inspektori uzsver ventilācijas un nosūcēju nozīmi katrai darba vietai. Metināšanā nosūcēji ir nodrošināti, savukārt putekļu savākšana virpošanas, frēzēšanas un slīpēšanas procesā nav pietiekama. Izpilddirektore Anda Sproģe un N.Zemžāns stāsta, ka viens putekļu nosūcējs jau nopirkts, to uzliks pie slīpētāju darba vietām. Uzņēmuma vadība pārliecina, ka darba apstākļi tiks nodrošināti, jo “Baltic Torgy” iziet starptautiskā ISO sertifikāta saņemšanas procedūru. Tajā iesaistītas ar darba drošības izvērtējumu un nodrošinājumu saistītās firmas “Tüv Nord Baltic” un “Grifs”.
Ziemas spelgonī tikai 10 – 12 grādu
VDI uzsver, ka, strādājot uz betonētas grīdas, jānodrošina koka vai cita materiāla paliktņi. Šajā ražotnē ne visiem tādi ir. Aptaujātie strādnieki gan teic, ka kājas nesalst un paliktņu trūkumu viņi nejūt. “Kamēr esat jauni, protams, sūdzību nav. Tomēr cienījamā vecumā vai pat pēc pāris gadiem var nākties saskarties ar šā iemesla izraisītām arodsaslimšanām,” pēc pieredzes secina A.Suveizda.
VDI ievērojusi iepriekšējās “Torgy Baltic” izpilddirektores Līgas Traperas portālā “jelgavniekiem.lv” izplatīto informāciju. Tajā norādīts, ka ražošanas telpās gaisa temperatūra ir 15 grādu un tā atbilst Skandināvijā pieņemtajai. Tomēr pie mums sanitārā norma ir 18 grādu. A.Suveizda uzsver, ka birojā temperatūrai jābūt 18 – 22 grādu robežās atkarībā no kustību slodzes. Arī ražošanā tās nodrošinājums atkarīgs no fiziskās slodzes, tas jāizvērtē darba devējam. Strādniekiem jābūt arī siltajam apģērbam.
“Torgy Baltic” par to un siltajiem, tostarp speciālajiem metinātājiem domātajiem, apaviem parūpējusies. Tomēr ar temperatūras režīmu tā ir, kā ir. Telpu saimnieks SIA “Madara” rudenī nodrošinājis gāzes apkuri, tomēr aukstajā laikā bijis vēsi, telpās tikai 10 – 12 grādu. VDI atzīst, ka gāzes infrasarkano staru apkure ir lētākais variants un šajā gadījumā siltums uz abām pusēm izplatās noteiktā leņķī. Liela daļa darba vietu neatrodas tā izplatības zonā. VDI pārbaude nenotiek lielā sala dienās, tomēr pie atsevišķām darba vietām ieslēgti elektriskie sildītāji.
A.Sproģe stāsta, ka noslēgtajā līgumā ar telpu īpašnieku paredzēts nodrošināt 18 grādu temperatūru, tomēr nosacījums netiek pildīts, kaut arī apkures rēķins bijis iespaidīgs, piemēram, janvārī ap 3000 latu. Tā kā telpu saimnieks nepilda saistības, “Baltic Torgy” mātes uzņēmums Norvēģijā pieņēmis lēmumu būvēt savu ražotni no jauna un pārcelt uz Jelgavu visu ražošanu, mītnes zemē atstājot vadības un realizācijas funkcijas.
Par virsstundu darbu jāvienojas atsevišķi
Aptaujātie darbinieki Aleksejs Navočenko, Jānis Beikmanis, Boriss Kudkovs, Ivans Gerasimčuks un citi darba devējam neizvirza pretenzijas, bet piekrīt, ka bijis vēsi. Par virsstundām nesūdzas, atzīst, ka tās nav obligātas. Daži uz jautājumu par stundas likmes apmēru un citām niansēm nespēj atbildēt. A.Suveizda vērš uzmanību gan uz darba drošības, gan samaksas jautājumiem.
Iepriekšējā izpilddirektore arī paudusi, ka, strādājot vidēji 30 – 40 virsstundu mēnesī, darbinieki pēc nodokļu nomaksas saņem 500 – 600 latu. Strādājošie tik lielu summu gan nenosauc, bet tā ir katra paša darīšana.
A.Suveizda skaidro, ka Darba likums atļauj strādāt virsstundas – četros mēnešos pēc kārtas drīkst būt ne vairāk kā 144 stundu. Taču jābūt rakstiskai darbinieka piekrišanai, tā jāatjauno ik pēc četriem mēnešiem. Tajā jāvienojas arī par virsstundu darba samaksu. Darbinieks var prasīt ne vien dubultu, bet četrkāršu un pieckāršu algu, ja virsstundu samaksas apmērs nav norādīts darba līgumā. Ja nevar vienoties, likumā noteikts – ne mazāk kā dubultu. Darba inspektors atminas nesenu gadījumu, kad celtnieki vienojušies par trīskāršu samaksu par darbu brīvdienās.
Maksā lielāko daļu silto pusdienu izdevumu
Darba inspektori novērtē mūsdienīgās ģērbtuves un pusdienu telpas, vienīgi piebilst, ka siltā ūdens 200 litru boilers ir nepietiekams, lai pēc darba bez ierobežojumiem nomazgātos nedaudz vairāk kā 20 strādājošo. A.Suveizda atgādina likumdošanas prasības. Proti, ģērbtuvēm jābūt atsevišķā telpā. Katram strādājošajam nepieciešams savs skapītis. Ja ir saskarsme ar ķīmiskām vielām, jābūt atsevišķiem skapīšiem darba apģērbam, kā arī ielas apaviem un apģērbam. Līdzās ģērbtuvēm jāiekārto arī atpūtas telpa. Ja darbs ir stāvošs – tajā jāizvieto krēsli ar atzveltnēm. VDI atzinīgi novērtē, ka “Torgy Baltic” strādājošajiem piegādā siltas pusdienas un sedz 70 procentu no to izmaksām.
Uzņēmuma birojā darba inspektori iepazīstas ar dokumentāciju – darba uzskaites tabelēm, darba aizsardzības instruktāžas žurnāliem, vides risku novērtējumu, ko veic firma “Grifs” un kas ir spēkā gadu. VDI atgādina par nepieciešamību vienoties par virsstundu darbu un pilnveidot darba stundu uzskaites metodi. Tiek atgādināts arī par to, ka obligātās ikgadējās veselības pārbaudes jāiziet darba laikā. Ja tas notiek atvaļinājumā, strādājošajam jāpiešķir papildu brīvdiena.
VDI inspektori darba uzskaites nosacījumus un tiesības katram strādājošajam iepazīties ar viņa nostrādāto stundu uzskaiti un samaksas nosacījumiem par darbu naktīs izskaidro arī SIA “Madara” caurlaides darbiniecei.
