Ja padomā, ir taču jauki zvilnēt uz dīvāna un, spaidot tālrādes pults pogas, vērot, kas notiek pasaulē.
Ja padomā, ir taču jauki zvilnēt uz dīvāna un, spaidot tālrādes pults pogas, vērot, kas notiek pasaulē. Īpaši patīkami apzināties, ka kaut kur tālu no mūsu mājām notiek dabas briesmu darbi (piemēram, Ziemassvētkos cunami izraisītā nelaime Dienvidaustrumāzijā), bet mēs varam to visu skatīt, siltumā sēžot. Nupat māmulīte daba mums parādīja, ka pasaules daļa vien esam. Jau piektdien meteorologi brīdināja, ka nākamajā dienā pievakarē Latviju sasniegs vētra. Vēlāk gan izrādījās, ka tas bija orkāns, jo vēja ātrums Kurzemē pārsniedza četrdesmit metru sekundē. Šī nu bija īstā reize, lai pierādītu, ka neesam velti tērējuši naudiņu, uzturot visus dienestus, kam šādā situācijā būtu jāgādā par iedzīvotāju drošību. Vairumā gadījumu izrādījās, ka tā arī ir. Paldies Dievam, asaras par bojāgājušajiem Latvijai gāja secen. Godīgi sakot, par to jāpateicas nejaušībai, ka krītošie koki un pa gaisu lidojošie jumtu skārda gabali nevienam neuzgāzās virsū. Piemēram, divi cilvēki mira Dānijas pilsētā Asenē, kad viņiem uzkrita vēja norauts mājas jumts. Vēl divi dāņi un trīs zviedri gāja bojā, kad viņu automašīnām uzkrita vēja nogāzti koki. Tikpat labi tas varēja atgadīties arī Latvijā. Un neviens nebūtu bijis pasargāts. Nevar notikušajās nelaimēs vienmēr meklēt kādu vainīgo attiecīgos dienestos. Ja kāds ir tik dumjš kā tas liepājnieks, kas ar savu “Volvo” bija devies lūkoties lielos viļņus, tad tur nekas nav labojams. Neba nu katram tādam “ekstrīma” cienītājam pieliksi pie sāniem uzraugu.
Jelgavā bez jumtiem palika dažu mācību iestāžu ēkas. Var saprast, kāpēc pret vētru bezspēcīgs izrādījās LLU “mehu” fakultātes vecais jumts, kuru norāva un noslīcināja Driksā, bet paliek atklāts jautājums, kāpēc tik viegli bez jumta palika 5. vidusskolas ēka. Salīdzinoši nesen tas taču tika uzlikts pilnībā no jauna. Drīzāk būtu jādomā par paveiktā kvalitāti un darbu uzraudzību.
Mēs Jelgavā bijām pasargāti no tādām briesmām kā, piemēram, Ventspilī, kur uz gandrīz veselu diennakti bija pārtraukta elektroenerģijas piegāde. Labi, ka izdevās laikus sagādāt elektroģeneratoru un novērst iespējamo amonjaka noplūdi. Runājot par Ventspili, pārsteidz, ka, izskanot viltus informācijai, tur tika mēģināts izraisīt plaša mēroga paniku.
Lielus zaudējumus dabas stihija atnesusi mūsu lauksaimniekiem. Norauti fermu jumti, elektrības trūkuma dēļ nav iespējams izslaukt govis. Tā ir tikai daļa no zaudējumiem. Domājams, paies ne mazums laika, pirms zemnieki tiks galā ar robiem saimniekošanā. Nu būtu vietā mūsu valdībai sarosīties un sniegt viņiem finansiālu atbalstu. No šādām stihiskām nelaimēm nav pasargāts neviens. Valsts pienākums būtu kaut vai daļēji kompensēt zaudējumus.
Lai gan spēcīgā vētra, par spīti sinoptiķu prognozēm, mūs, kā vienmēr, pārsteidza negaidot, tomēr vairumā gadījumu attiecīgie dienesti bija savu uzdevumu augstumos. Vienīgi tā arī palika neskaidrs, šis bija vai nebija tas gadījums, kad sevi vajadzēja parādīt dienestam, kas atbildīgs par civilo aizsardzību pašvaldībā. Tā arī nesapratu, kādos gadījumos skanēs nesen par bargu naudu uzstādītā sirēna. Cik atceros, tam vajadzētu notikt, kad pastāv briesmas iedzīvotāju veselībai un drošībai. Varēja taču tikt noraidīts kāds ziņojums, kas mūs informētu par situāciju Jelgavas pusē. Citādi viss bija zināms par Liepāju, Ventspili un Rīgu, bet nekā par to, kas īsti noticis mūsu pilsētā. Par to būtu vērts padomāt.
