Ķemeru Nacionālā parka bijušajos kūdras izstrādes laukos, kas uzskatāmi par degradēta kūdrāja teritoriju, maijā ar talcinieku palīdzību sastādītajām sfagnu sūnām karstā vasara izrādījusies īsts pārbaudījums, atzīst Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti.
Secinājumi vēl jāgaida
“Ziņas” jau rakstīja, ka maijā ar 62 talcinieku palīdzību kādreiz uzņēmuma “Laflora” izstrādātajā kūdras laukā sastādīti vairāk nekā 2200 kilogrami sfagnu sūnu apmēram 4500 kvadrātmetru platībā. Sfagnu sūnu stādīšana tik lielā teritorijā Latvijā norisinājās pirmo reizi – to projektā LIFE REstore veica Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar mežzinātnes institūtu “Silava”, Latvijas Kūdras asociāciju un biedrību “Baltijas krasti”. LIFE REstore vadītāja Ieva Saleniece atzīst: “Šī vasara ir bijusi liels šķērslis un neparedzams apgrūtinājums projekta izmēģinājuma teritorijā. Pārlieku siltie laikapstākļi, karstuma un sausuma rekordi, kā arī dramatiskais nokrišņu deficīts maijā, jūnijā un jūlijā bijis izaicinājums sfagnu stādījumiem. Tomēr varam teikt, ka esam izmēģinājuši visus atbalsta pasākumus, kas nemaksā tūkstošus, gan regulāri laistot stādījumus, gan tīrot pārteces caurules, lai papildus pievadītu ūdeni no blakus teritorijas.”Pirms rudens lietus sezonas speciālisti vēl neizdara secinājumus par sfagnu ieaugšanos. Septembra sākumā arī turpināts stādījumu eksperiments – ierīkojot terasveida stādījumus, lai novērtētu sfagnu sūnu ieaugšanās efektivitāti, stādot tās dažādā augstumā attiecībā pret kūdrāja ūdens līmeni.“Zinātniskus secinājumus par efektīvāko sfagnu stādīšanas veidu, ko varēs izmantot arī citviet degradētos kūdrājos Latvijā, izvēloties renaturalizāciju kā degradēta kūdrāja apsaimniekošanas veidu, izdarīsim tuvākajos mēnešos,” teic I.Saleniece.
Veikta degradēto kūdrāju inventarizācija
Tikmēr projektā LIFE REstore noskaidrots, ka valstī ir 18 000 hektāri degradētu kūdrāju, kas ir 36 procenti no visām kūdras ieguves ietekmētajām teritorijām Latvijā. Projekta mērķis ir sagatavot rekomendācijas izstrādātu kūdras ieguves lauku ilgtspējīgai apsaimniekošanai, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Anda Zālmane.Lēmumu pieņemšanu veicinās atbalsta instruments jeb optimizācijas modelis, kas ļaus modelēt teritoriju turpmāku izmantošanu pēc kūdras ieguves, sabalansējot bioloģiskās daudzveidības, ekonomiskos un klimata aspektus. Informācija par degradētajiem kūdrājiem Latvijā tiks vizualizēta publiski pieejamā datu bāzē. LIFE REstore degradēto kūdrāju inventarizācijā identificēti, analizēti un pētīti tie kūdrāji, kuros notikusi kūdras ieguve, tomēr tā ir tikai daļa no šādiem kūdrājiem. Latvijā ir daudz kūdrāju dažādās degradācijas pakāpēs, kuros veikta nosusināšana, lai tos izmantotu lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, bet kuri netika iekļauti šajā inventarizācijā.Teritorijas, kur savulaik pārtraukta vai pabeigta kūdras ieguve, bet nav veikta rekultivācija, rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi ietekmējot klimatu, nesniedz potenciālos ekonomiskos ieguvumus un nenodrošina bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos. Liela daļa šo teritoriju nav dabiski atjaunojušās gadu desmitiem, tāpēc tām jāplāno mērķtiecīga apsaimniekošana, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu, līdzsvarojot vides, klimata un ekonomiskos aspektus. Lai noskaidrotu degradēto kūdrāju izplatību Latvijā, tajos pastāvošās ekosistēmas, kūdrāju faktisko stāvokli un sagatavotu ieteikumus to ilgtspējīgai apsaimniekošanai, LIFE REstore veica šādu kūdrāju inventarizāciju, identificējot kūdras ieguves ietekmētās teritorijas Latvijā no 19. gadsimta līdz mūsdienām kopumā 50 179 hektāru platībā.
Degradēti kūdrāji ir visā Latvijā
Secināts, ka vairāk nekā trešdaļa kūdras ieguves ietekmēto teritoriju – 36 procenti – uzskatāmi par degradētiem kūdrājiem, kuriem nepieciešama mērķtiecīga, ilgtspējīga apsaimniekošana. Degradētie kūdrāji atrodas visā Latvijā, nav iespējams izdalīt atsevišķas būtiskas to koncentrācijas zonas. Daudz tādu ir Latvijas pierobežā, kā arī lielas platības Rīgas tuvumā.Degradēti kūdrāji ir 72 Latvijas novados un divās republikas pilsētās – Rīgas un Jūrmalas administratīvajās teritorijās. Degradētā kūdrāja platības katrā novadā var būt atšķirīgas – no hektāra un mazāk līdz pat vairākiem tūkstošiem hektāru, jo viens šāds kūdrājs var atrasties vairākos novados. Mazākās identificētās platības ir apmēram divi hektāri, bet lielākā kūdras ieguves ietekmētā teritorija ir 5100 hektāru – Sedas tīrelis.Latvijā ir 25 degradēti kūdrāji, kas atrodas dažādu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un vēl 21 degradētais kūdrājs šādām teritorijām ir tuvāk par vienu kilometru, tas ir, 26 procenti no degradētajiem kūdrājiem atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai to tuvumā. Degradētajos kūdrājos, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā turpmākas apsaimniekošanas veids būtu plānojama renaturalizācija.Veicot kūdrāju veģetācijas inventarizāciju, noskaidrots, ka nosusinātajos kūdrājos pēc kūdras ieguves noteiktos apstākļos atsākas purva augu ieviešanās, ļaujot izdalīt 14 veģetācijas attīstības iespējas.Degradētie kūdrāji 18 010 hektāru platībā izveidojās galvenokārt pagājušā gadsimta 90. gados, kad, atjaunojot valsts neatkarību, mainījās sociālekonomiskā situācija, zemes īpašnieki, daļa kūdras ieguves uzņēmumu pārtrauca savu darbību. Daļā no bijušajiem kūdras ieguves laukiem joprojām ir palikusi kūdra rūpnieciskai ieguvei nepieciešamā apjomā un kā atbilstošākais turpmākas to izmantošanas veids būtu apsverama kūdras ieguve, savukārt degradētos kūdrājos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās plānojama kūdrāju renaturalizācija. Par pārējiem degradētajiem kūdrājiem jāpieņem lēmums par piemērotāko rekultivācijas veidu.
Analizējot kūdras ieguves ietekmētās teritorijas Latvijā (50 179 ha), noskaidrots, ka■ 18 010 ha (36%) uzskatāmi par degradētiem kūdrājiem, kuru īpašnieki galvenokārt ir valsts un pašvaldības; ■ 15 008 ha (30%) notiek kūdras ieguve, pēc kuras atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem teritorijas īpašnieks pieņems lēmumu par tās turpmāku izmantošanu un rekultivācijas veidu, pārveidojot to no derīgo izrakteņu ieguves teritorijas citā zemes izmantošanas veidā; ■ 2380 ha (5%) – pašatjaunojušies kūdrāji, kur notikusi purvam raksturīgās veģetācijas dabīga atjaunošanās, kas, kā noskaidrots inventarizācijā, iespējama tikai tad, ja ir pietiekams ūdens līmenis un palikušā kūdras slāņa biezums kūdrājā;■ 7110 ha (14%) – izveidojušās/mērķtiecīgi izveidotas ūdenskrātuves, applūdušas teritorijas;■ 6823 ha (14%) – ieaudzis/mērķtiecīgi izveidots mežs;■ 363 ha (1%) – izveidojušās vai iekoptas pļavas; ■ 266 ha (0,5%) – apbūvētas teritorijas;■ 219 ha (0,4%) – teritorijas, kur notiek ogu ražošana.
