Zemgalē augu aizsardzības speciālistus neatlaidīs, pārbaužu skaits saruks.
Īstenojot strukturālās reformas un samazinot izdevumus Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD), Zemgales reģionālajā nodaļā, līdz oktobrim netiks samazināts inspektoru skaits un atalgojums. Tā, tiekoties ar reģionālās nodaļas darbiniekiem, apliecināja dienesta direktors Ringolds Arnītis. Lai skaidrotu izdevumu samazinājumu dienestā no 1. jūlija, informētu par strukturālajām reformām un galvenajām darba jomām otrajā pusgadā, R.Arnītis jūlijā apmeklējis visas reģionālās nodaļas.Palikuši bez prēmijām«Zemgale ir maizes klēts, šeit dienesta inspektoriem ir vienas no lielākajām aktivitātēm,» «Ziņām» sacīja R.Arnītis, apliecinot, ka līdz oktobrim visi 12 (trīs Bauskā, divi Dobelē un septiņi Jelgavā) Zemgales reģionālās nodaļas darbinieki paliek strādāt dienestā. Samazinot izdevumus jau gada sākumā, VAAD strādājošajiem vairs netiek divas reizes gadā izmaksātas prēmijas, atcelts arī atvaļinājuma pabalsts jeb tā dēvētā trīspadsmitā alga. Nodaļas vadītāja Jausma Sudmalniece atklāja, ka augu aizsardzības inspektoru algas arī «treknajos» gados bijušas viszemākās visā Zemkopības ministrijas struktūrā. Pašlaik pēc nodokļu nomaksas inspektors saņem ap 300 latu mēnesī. Zemās algas ir galvenais iemesls, kādēļ šajā izdevumu samazināšanas kārtā mūsu inspektoriem tās nesaruks, apgalvoja R.Arnītis. Dienestā kopumā gan panākts algu fonda samazinājums, bet izmaiņas galvenokārt skārušas VAAD centrālo aparātu, kur gan atbrīvoti darbinieki, gan samazinātas palikušo algas. J.Sudmalniece arī piebilda, ka kopš gada sākuma darbu nodaļā pametuši divi darbinieki. Savukārt palikušajiem «lielākajai daļai šis ir sirdsdarbs», teic VAAD direktors.Būtiskākas pārmaiņas sagaida augu aizsargu kolēģus Kurzemes un Vidzemes reģionos. Pagaidām zināms, ka R.Arnītis plāno apvienot Dienvidkurzemes un Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas. Līdzīgas izmaiņas domāts īstenot arī citur. Inspektori brauks pie lopkopjiem, kas nav reģistrējušies VAADRunājot par galvenajiem darbiem vasarā un rudenī, dienesta vadītājs kā prioritātes minēja pārbaudes. To skaits samazināts, tādēļ vairāk būšot nejaušu vizīšu pie zemniekiem. «Skatīsimies būtiskākās lietas,» skaidro R.Arnītis. «Patlaban ES parādījušies dažādi pesticīdu viltojumi, kas ievesti no Ķīnas un citām valstīm, bet par to sastāvu un izcelsmi nav skaidrības,» dienesta direktors teic, ka inspektori arī Zemgalē izvērtēs augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Dienests Zemgalē arī turpmāk pastiprināti pievērsīs uzmanību sēklkopībai, īstenos eksporta sertifikācijas pasākumus, kā arī uzraudzīs bīstamo un Zemgalē vairāk konstatēto bakteriālo iedegu izplatību. Tādēļ inspektori augustā biežāk apmeklēs komerciālos augļudārzus, kur ir lielas ražojošās platības. «Pirms diviem gadiem īstenojot iedegu apkarošanas pasākumus, esam nopietni tās ierobežojuši, šogad atklāti vien pāris gadījumu kādreizējos perēkļos.» Runājot par bakteriālo iedegu bīstamības mazināšanos, R.Arnītis apgalvo, ka šī kaite arvien ir nopietna, jo ļoti ātri aiziet postā augļukoki, turklāt no slimajiem dārziem un stādu audzētavām dēstus vairs nedrīkst realizēt nedz vietējā, nedz ārvalstu tirgū. Pārbaudītas tiks arī lopkopības saimniecības, jo savstarpējās atbilstības pasākumu plānā ietilpst kontrolēt, vai visām ir mēslošanas un augu aizsardzības plāni. «Galvenais Zemgalē ir, lai lauksaimnieki nepārmēslotu laukus,» teica R.Arnītis, jo Lielupes baseina teritorijas noteiktas par vides jutīgām, tādējādi tajās ir stingri kontrolēta slāpekli un citus elementus saturošu minerālmēslu izmantošana. Savstarpēja atbilstība patlaban ir centrālais kopējās lauksaimniecības politikas elements, kas nodrošina saikni starp lauksaimnieku saņemtajiem tiešajiem maksājumiem un atbilstību normatīvajos aktos noteiktiem nosacījumiem. Tās mērķis ir veicināt lauksaimnieku interesi ievērot prasību izpildi sabiedrības interesēs attiecībā uz vides aizsardzību, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību, sabiedrības, augu veselību, kā arī labu lauksaimniecības un vides stāvokli. Ja minētie pamatstandarti netiek ievēroti, dalībvalstīm tiešais atbalsts pilnībā vai daļēji jāatceļ.
