Izstāde, ko piedāvāja šā gada ledus skulptūru festivāls, kā «Ziņas» jau rakstīja, izcēlās ne vien ar dažādiem, bet arī ar tēlnieciski interesantiem un vērtīgiem darbiem.
Izstāde, ko piedāvāja šā gada ledus skulptūru festivāls, kā “Ziņas” jau rakstīja, izcēlās ne vien ar dažādiem, bet arī ar tēlnieciski interesantiem un vērtīgiem darbiem. Tā kā tas ir festivāla galvenais uzdevums, sarīkojums arī kopumā vērtējams ar lielu plusa zīmi, jo pārējām norisēm, to veiksmēm un kļūmēm, kas lielos sarīkojumos nav retums, bija minētajam pakārtota loma, līdz ar to – ne izšķiroša nozīme.
Pieticīgi, bet ar izdomu noformētā izstādes vieta liecināja, ka, apspriežot uzlabojumus, bija ņemta vērā pagājušā gada pieredze – savlaicīgi domāt arī par estētiski pieņemamiem skulptūru vietu norobežojumiem. Veidojot nelielo atklāšanas dienas programmu, arī šogad pamatā bija vēlme, lai blakus norises (mūzika, deju priekšnesumi, konkursi atrakcijas) neaizēnotu svētku iemeslu – skulptūras. Šķiet, vienīgais sarīkojums, uz kuru prāvāks pulciņš bija nācis īpaši un vīlās, bija improvizētais hokeja turnīrs, kas nevarēja notikt, jo tehnisku kļūmju dēļ nebija tapis ledus laukums.
Starp citu, kas attiecas uz mākslinieku atpūtas un izklaides nodrošinājumu (sadarbībā ar klubu “Jelgavas baltie krekli” un sporta un atpūtas centru “Zemgale”) viņu darba nedēļas laikā, starptautiski pieredzējušie ārzemnieki sarunās ar aģentūras “Kultūra” darbiniekiem to minēja kā vienu no pozitīvajām iezīmēm, kas īpaši raksturīgas tieši šim festivālam. Otra, ko uzsvēra, piemēram, īri Fērguss Malvanijs un Daniels Doils (kas šogad Latvijā viesojās pirmoreiz) un austrālietis Bendžamins Gilberts, ir prieks par saticības un izpalīdzības garu, kas valdījis mākslinieku pulkā. Pretējus pārsteigumus mēdz sagādāt lieli sarīkojumi citur. Ar nožēlu nācies novērot, kā sacensību gars pārtop nenovīdībā, kolēģi – konkurentos šā vārda nevēlamākajā nozīmē, nonākot pat līdz mēģinājumiem otra veikumam iezāģēt burtiski, slepeni bojājot kaimiņa skulptūru. Jelgavā valdošās gaisotnes pretstats minētajam lieliski izpaudās jau pirmajā darba dienā, kad daži tēlnieki izlīdzēja, aizdodot instrumentus kolēģiem, kuru bagāža bija ceļā aizkavējusies.
Solījums, ka lielās formas darbu būs vairāk nekā pagājušogad, piepildījās. Tiesa, tās bija mazākas nekā paredzēts, jo pietrūka ledus “Lāču ledus” noliktavā. Šogad un pērn redzētie skulptūru izmēri varētu palikt festivālam raksturīgi arī turpmāk, jo nevis tiekšanās pēc monumentalitātes, bet ceļojošo skulptūru izstāde ir tā, kas ledus tēlniecības svētkus mūsu pilsētā jau tagad dara īpašus, atšķirīgus no festivāliem citur pasaulē. Neatmetot pagājušogad izteikto nodomu šo īpatnību pieteikt Ginesa rekordu grāmatai, šā soļa lietderību pārskatīt aģentūrai tomēr licis fakts, ka reģistrēt, izrādās, var tikai skaitliskā izteiksmē formulējamus rekordus (apceļoto pilsētu, kilometru skaits), bet ne to, ka tā ir pasaulē vienīgā ceļojošo ledus skulptūru izstāde.
Ja nākamgad ar to ļaus rēķināties labvēlīgākas un, galvenais, drošākas laika prognozes, festivālā atgriezīsies sniega tēli. Paredzēts arī, ka darbnīcās iesaistīsies studenti ne vien no Latvijas Mākslas akadēmijas, bet arī no Ziemeļvalstīm.
Aģentūras direktors Mintauts Buškevics un projekta vadītājs Ivars Pirvics piekrīt, ka krietnu darvas karoti medus mucā ielēja priekšvēlēšanu laika reālijas – politaģitatori, kuru uzbāzība daudziem bojāja svētku noskaņu, bet rīkotāji piebilst, ka iejaukties neesot bijuši tiesīgi, pieļāvumu, ka nekorektā rīcība attiecīgajiem sarakstiem reklāmas vietā būs sagādājuši antireklāmu.
Preses, projekta reprezentācijas un citām vajadzībām sarīkojumu ik gadu iemūžina profesionālie fotogrāfi. Bet šogad, vērojot apmeklētāju līdzpaņemto fotoaparātu biežos zibšņus, rīkotājiem radās doma organizēt 7. starptautiskajam ledus skulptūru festivālam veltītu amatierfoto konkursu, ko aģentūra plāno izsludināt visai drīz. Pagaidām katram laiks pārcilāt skaistākos fotofilmā notvertos brīžus un izspriest, kuru krāšņumā viņš vislabprātāk dalītos ar citiem.
