Pagājušonedēļ Dobeles bāriņtiesas priekšsēdētājs Haralds Beržinskis organizēja reidu pie tā dēvētajām nelabvēlīgajām ģimenēm.
Pagājušonedēļ Dobeles bāriņtiesas priekšsēdētājs Haralds Beržinskis organizēja reidu pie tā dēvētajām nelabvēlīgajām ģimenēm. Tādu pilsētā diemžēl nav mazums.
Dainu ielas 6. mājā nekārtīgā un piesmirdušā dzīvoklī reida dalībniekus sagaida gados jauna sieviete. Uz gultas sēž vīrietis ar zīdainīti klēpī, tālāk kāda vecāka sieviete, kuras sejā lasāms viss viņas «vētrainās» dzīves stāsts.
Kamēr reida dalībnieki izzina, ka jaunā sieviete ir septiņus mēnešus vecā bērniņa māte, bet vīrietis un vecākā «dāma» tikai viņas draugs ar māti, virtuvē jau sanākuši viesi un krauj uz galda alkoholisku dzērienu pudeles. Lai gan saimniece par dzīvokli ir parādā ap 500 latu, līksmošanās tādēļ netop klusākas…
Bērzes ielas 14. mājā atrodas sociālais dzīvoklis, kurā dzīvo tie, kas parādu dēļ izlikti no labiekārtotiem dzīvokļiem. Te mīt sieviete ar diviem bērniem. Darba viņai nav, bērnus bērnudārzā bez naudas ievietot nevar, tādēļ nevar atstāt māju, lai meklētu darbu. Loks noslēdzas bezcerībā. Vēsums istabā liecina, ka krāsns nav kurināta jau labi sen…
Uzvaras ielā 53a dzīvo jauna ģimene ar trim bērniem. Vecākais mācās otrajā klasē, divi mazākie dzīvo pa māju. Netīrība un smaka, kas te valda, ir vienkārši apbrīnojama: virtuvē uz grīdas nav vietas, kur nolikt kāju, lupatas, mantas un sazin kas vēl. Nedaudzās mēbeles no netīrumiem spīd. Netīrajā gultā, ar mētelīti apsegti, guļ divi puisīši. Viņu acīs nav ne miņas no bērniem raksturīgās ziņkāres, intereses vai prieka. Elektrība dzīvoklim parādu dēļ atslēgta jau sen, visa vakara dzīve rit sveču gaismā.
Vienā no Dārza ielas mājiņām pagaidām vēl mīt vīrietis pirmās grupas redzes invalīds, viņam nav arī kreisās rokas plaukstas. Mājiņu savulaik viņš cēlis kopā ar tēvu, kas nu jau staigā viņsaules ceļus. Bet nu pienācis brīdis, kad arī viņam var iznākt māju atstāt. Agrāk gan vīrietis dzīvojis citur, taču tēvs kļuvis nevarīgs un dēls pārnācis dzīvot pie viņa, lai varētu apkopt un palīdzēt. Reiz sagadījies, ka abiem viņiem vienlaikus iznācis tikt slimnīcā dēlam uz acu operāciju, bet tēvam aiz vājuma. Tēvs no slimnīcas vairs nav atgriezies, bet dēls, mājās pārnācis, uzzinājis, ka mājiņa vairs nav viņa, bet gan māsas, kas dzīvo Ozolniekos, īpašums. Viņa pratusi mirstošo tēvu pārliecināt, lai viņš māju noraksta uz viņas vārda. Varētu jau tā arī palikt, taču invalīds uzzinājis, ka māsa māju gribot pārdot. Vai kopā ar visu invalīdu?
