Spoža un karsta saule apspīd valsts karogus ar sēru lentām Jelgavas ielās. Tās visiem liek atcerēties dramatiskos notikumus Latvijā 1941. gada vasarā, kad padomju varas okupāciju līdz ar Baigā gada šausmām nomainīja Vācijas antihumānā rasisma rīcība ieņemto Austrumu apgabalu teritorijās. Nav attaisnojama nežēlība un terors, kas Latvijā un citās vācu iekarotajās valstīs vērsās pret ebrejiem, čigāniem un garīgi slimajiem cilvēkiem. Par to ne visi vainīgie saņēmuši pelnīto sodu.Vēlos atgādināt, ka atšķirībā no Hitlera noziegumiem Staļina pastrādātie nav pilnībā paziņoti atklātībai. Viņa upuru skaitu nav iespējams precīzi aplēst. Maz ticams, ka tas varētu būt mazāks par 50 miljoniem (Normans Deviss. «Eiropas vēsture»). Pēc N.Devisa aptuveniem aprēķiniem, genocīdā nogalināti apmēram seši miljoni ebreju. Tie ir briesmīgi skaitļi. Uzvarētājus netiesā. Tie paslēpjas uzvaras saulē. Bet nav noslēpums, ka 34 250 apcietināto, izsūtīto, nogalināto un pazudušo Latvijas Baigā gada upuru vidū bija ap 5000 ebreju. Tajā skaitā arī Jelgavas bagātākie ebreji (Hiršmanis, Disencikis u.c.)No 1938. līdz 1940. gadam mazā Latvija ar mūsdienu Krievijā vērtēto fašistisko valdību sniedza patvērumu 3500 ebrejiem no Vācijas, Austrijas un Čehijas. 400 Austrijas ebrejus 1941. gada jūnijā īsi pirms Vācijas uzbrukuma nosūtīja uz Kazahijas divām Gulaga nometnēm, kur tos pielīdzināja kara gūstekņiem. Pēc pieciem gadiem dzīvi palikušie varēja atgriezties Austrijā. (Franks Gordons. «Brīvā Latvija nr.25.)
